Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuru tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu, tādējādi LTRK stingri iestājas, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo.
LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI sistēmas ieviešanu, tomēr uzskata, ka Covid-19 (turpmāk – C-19) krīzes laikā tas nav pamatoti, un ieviešana ir atliekama līdz brīdim, kad tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvas neapdraudēs C-19 ierobežojumu politika, un ekonomika būs spējusi atgūties pēc vairāk nekā gadu ilgušiem ekonomikas ierobežojumiem. Turklāt jau 2021. gada valsts budžeta izstrādes procesā LTRK norādīja, ka šāda reforma ir jāīsteno ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas par politikas veidotāju izstrādātajiem piedāvājumiem un ieviestu pilnvērtīgi funkcionējošu, juridiski korektu minimālo VSAOI sistēmas modeli.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “Ieviešot VSAOI modeli ar 1. jūliju, uzņēmumi nevarēs prognozēt, kāda apmēra rēķins tiks piestādīts vienu reizi ceturksnī, kā rezultātā nodokļu sistēmas neparedzamība tikai palielināsies. Šāda neprognozējamības radīšana ir pēdējais, ko šajos apstākļos sagaida uzņēmēji.”
Ieviešot minimālo VSAOI sistēmas modeli ar š.g. 1. jūliju, LTRK ieskatā tautsaimniecība saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem:
- Palielināsies bezdarba līmenis – jo minimālo VSAOI sistēma skars 269 tūkstošus nodarbināto, par kuriem nebūs iespējams precīzi aprēķināt papildus nodokļu slogu, kā rezultātā darba devēji stimulēs pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar nepilnas slodzes vai summētā darba laika darbiniekiem, bet saimnieciskās darbības veicēji iespējams pārtrauks savu darbību.
- Sagaidāms ēnu ekonomikas pieaugums – stājoties spēkā minimālo VSAOI sistēmai, paredzama ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās, veicinot aplokšņu algu pieaugumu. Tādā veidā Latvija vēl vairāk atpaliks no Lietuvas un Igaunijas ēnu ekonomikas rādītājos, tādējādi mazinot savu pievilcību ārvalstu investoru acīs.
- Vēl vairāk palielināsies uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātība ar valsts īstenoto nodokļu politiku un valdības darbu kopumā – nereti kā nodokļu politikas galvenā problēma ir minēta tās nepastāvība. Ļaujot stāties spēkā minimālo VSAOI sistēmai, kurā darba devējam nav iespējas pārliecināties, kāds iemaksu apmērs būs jāveic reizi ceturksnī, darba devēju un pašnodarbināto iedzīvotāju attieksme pret nodokļu nomaksas pienākumu tiks būtiski negatīvi iedragāta
- Ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās kopumā – visi iepriekš minētie faktori radīs apstākļus, kas būtiski pasliktinās Latvijas iespējas īstenot veiksmīgu ekonomikas izrāvienu pēc C19 krīzes pārvarēšanas. Tā rezultātā Latvija cietīs ne tikai no iekšējā tirgus stagnācijas, bet arī ievērojami pasliktinās izejas pozīcijas ekonomikas attīstībai pēc C19 krīzes starptautiski.
LTRK ieskatā minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanas atlikšana un pakāpeniska ieviešana, palīdzētu izvairīties no augstākminēto risku iestāšanās, vienlaikus dodot laiku labot tos juridiskos brāķus, kurus, izsludinot likumprojektu, izcēlis Valsts prezidents Egils Levits.
