0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA LAIKSUzņēmēju pārstāvji saredz iespēju Darba likuma grozījumus attiecībā uz virsstundu apmaksu apstrīdēt Satversmes tiesā

Uzņēmēju pārstāvji saredz iespēju Darba likuma grozījumus attiecībā uz virsstundu apmaksu apstrīdēt Satversmes tiesā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pārliecināta, ka  1.novembrī Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti kā Satversmei neatbilstoši. Ar grozījumiem nolemts papildināt 68. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pārliecināta, ka  1.novembrī Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti kā Satversmei neatbilstoši.

Ar grozījumiem nolemts papildināt 68. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.”

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai.

Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka “aizejošā” Saeima pēdējā sēdē veica šādas izmaiņas Darba likumā, neņemot vērā, ka grozījumi neatbilst Satversmei, uz ko skaidri norādīja gan Tiesībsarga birojs, gan Ārvalstu Investoru padome (FICIL), gan arī Saeimas Juridiskais birojs. Lemsim arī par aicinājumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt pieņemto likumu,” informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.  Viņš norāda, ka LTRK bija sagatavojusi kompromisa variantu, kas atbilstu Satversmei un paredzēja konkurētspējīgu un darba devēju un nodarbināto intereses aizsargājošu regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai atsevišķās. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra.

LTRK uzskata, ka deputāti ir pārsteigušies, pieņemot uzņēmējdarbībai tik būtiskus lēmumus galīgajā lasījumā.

Uzskatām, ka mūsu sagatavotais un iesniegtais precizētais priekšlikums sekmētu faktisku virsstundu uzskaiti, ēnu ekonomikas mazināšanu un konkurētspējas veicināšanu, kā arī būtu tiesiski korekts un atbilstošs Satversmei un vienlaikus aizstāvētu gan mazo un vidējo uzņēmumu, gan darbinieku intereses visās tautsaimniecības nozarēs,” norāda J.Endziņš.

Jau iepriekš Ārvalstu investoru padome Latvijā, pozitīvi vērtējot LTRK iesniegto priekšlikumu, savā vēstulē atbildīgajai komisijai norādīja, ka, pieņemot LTRK piedāvāto regulējumu, Latvija būtiski tuvinātos to valstu regulējumam, ar kurām tieši konkurējam investīciju piesaistē. Vienlaikus sūtot arī pozitīvu signālu par valsts gatavību ieklausīties uzņēmēju viedoklī par tirgus vajadzībām un spert aktīvus soļus, lai samazinātu novēroto virsstundu darba neuzskaitīšanu, kas uzņēmējiem rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus.

 

Ekonomikas ministrija, konsultējoties ar Labklājības ministriju, atzinusi, ka tiesības atkāpties no normatīvajos aktos paredzētā darba tiesību regulējuma ir paredzēta tikai attiecībā uz vispārsaistošo ģenerālvienošanos un šīs tiesības tiek nostiprinātas Darba likumā. Atkāpe ir iespējama tikai abām pusēm par to vienojoties, sociālā dialoga ietvaros un ievērojot pušu autonomijas principu. Jāņem vērā, ka Darba likuma 18. panta otrā daļa paredz, ka darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (turpmāk arī — ģenerālvienošanās) slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī. Turklāt, ģenerālvienošanās ir vispārsaistoša tikai, ja ģenerālvienošanos noslēgušie darba devēji, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, tajā skaitā arī darba devēji, kas pievienojušies jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā, kādā nozarē atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma. Šāds regulējums nodrošina, ka par atkāpēm ir tiesības vienoties tikai lielākajām un pārstāvnieciskākajām organizācijām. Tāpat likumprojekts paredz nosacījumu, kuram iestājoties, pusēm rodas tiesības paredzēt atkāpes no likumā noliktās virsstundas apmaksas. Likumprojekts paredz tiesības pusēm vispārsaistošajā ģenerālvienošanās noteikt mazāku piemaksas apmēru par virsstundām tikai gadījumā, ja ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē. Papildus likumprojekts paredz arī minimālo robežu, līdz kurai puses var atkāpties un kuru pusēm nav tiesības pārkāpt. Saskaņā ar likumprojekta regulējumu, piemaksu par virsstundām nevar noteikt mazāku par 50% no ar ģenerālvienošanās noliktās minimālās stundas algas likmes.

Tādējādi likumprojektā piedāvātais regulējums atbilst Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu darba tiesisko attiecību pamatprincipiem.