0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKas varēs iekļūt uzticamo uzņēmumu sarakstā un kādus labumus par to saņems?

Kas varēs iekļūt uzticamo uzņēmumu sarakstā un kādus labumus par to saņems?

Vakar, 13. decembrī,  Ministru kabinetā izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto koncepcijas projektu "Padziļinātās sadarbības programma", kas pēc savas būtības ir šovasar 30. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās koncepcijas projekta „Uzticamo uzņēmumu saraksts” turpinājums. Koncepcijas mērķis ir veicināt uzņēmumu ciešāku sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un no valsts puses piešķirt dažādas priekšrocības tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi pilda nodokļu saistības. Koncepcijas projekta izstrādē bija pieaicināti arī eksperti no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ekonomikas ministrijas un Nodokļu konsultantu asociācijas. Paredzēts, ka programma varētu tikt ieviesta jau nākamā gada pirmajā pusgadā pēc attiecīgu Ministru…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vakar, 13. decembrī,  Ministru kabinetā izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto koncepcijas projektu "Padziļinātās sadarbības programma", kas pēc savas būtības ir šovasar 30. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās koncepcijas projekta „Uzticamo uzņēmumu saraksts” turpinājums. Koncepcijas mērķis ir veicināt uzņēmumu ciešāku sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un no valsts puses piešķirt dažādas priekšrocības tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi pilda nodokļu saistības. Koncepcijas projekta izstrādē bija pieaicināti arī eksperti no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ekonomikas ministrijas un Nodokļu konsultantu asociācijas. Paredzēts, ka programma varētu tikt ieviesta jau nākamā gada pirmajā pusgadā pēc attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas. Kā mediju brīfingā pirms MK sēdes informēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, koncepcijas nosaukums mainīts, jo iepriekšējais vedinājis domāt, ka tie uzņēmumi, kuri neiekļūs tā dēvētajā „baltajā” uzticamo uzņēmumu sarakstā, automātiski būtu uzskatāmi par neuzticamiem un tātad varētu izdarīt secinājumu, ka tie darbojas pelēkajā ēnu ekonomikas zonā. Diemžēl sākotnējie kritēriji, kādi koncepcijas projektā izvirzīti uzņēmumiem, kuri vēlētos iegūt valsts un jo īpaši valsts nodokļu administrācijas uzticību un priekšrocības sadarbībā, lielai daļai Latvijas vidējo un mazo uzņēmumu nav izpildāmi, jo paredz noteiktas prasības uzņēmuma apgrozījuma un darbinieku skaita rādītājos. Līdz ar to nolemts uzticamo uzņēmuma saraksta veidošanu aizstāt ar Padziļinātas sadarbības programmu (PSP), kurā savukārt veidos  Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarakstu (PSPDS). Šai sarakstā paredzēts reģistrēt juridiskās personas, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem un piekrīt publiskot vispārēju informāciju par savu uzņēmumu. Koncepcijas ietvaros ar jēdzienu „uzņēmums” tiek saprasta juridiskā persona, kas veic komercdarbību, kā arī kooperatīvā sabiedrība. Ņemot vērā juridisko personu sniegto konfidenciālo informāciju par komercdarbības rādītājiem, VID un FM būs vienīgie, kam būs pieeja šai informācijai un bez juridiskās personas rakstiskas piekrišanas to nevarēs izmantot citiem mērķiem. Lielajiem uzņēmumiem priekšrocības būs tikai pirmajā gadā Mediju brīfingā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Juris Stinka vēlreiz atgādināja sākotnējos kritērijus, kurus izvērtēs, lai noteiktu pretendenta atbilstību dalībai programmā un iekļautu programmas dalībnieku sarakstā: - neto apgrozījums, kas iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 3 miljonus latu; - budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma, kas iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 500 000 latu; - vidējais darbinieku skaits, kas pēdējos 6 mēnešos ir vismaz 25 un vidējā bruto darba samaksa pēdējos 6 mēnešos nav mazāka par 600 latiem. Plānots, ka šos lielajiem uzņēmumiem izpildāmos kritērijus piemēros pirmos 12 programmas darbības mēnešos, kas būtu uzskatāmi par programmas ieviešanas pārejas periodu, bet vēlāk programmai varēs pievienoties arī tie uzņēmumi, kuriem savā līdzšinējā darbībā nav bijis iespējams sasniegt tik rezultatīvus rādītājus. Tomēr gan lielajiem, gan vidējiem un mazajiem uzņēmumiem saistoši būs arī šādi sākotnējie kritēriji: - saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk nekā 3 gadus; - nav nodokļu parādu vai tie uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nepārsniedz Ls 100; - juridiskajai personai nav uzsākts maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Programmā nevarēs iesaistīties tie uzņēmumi, kuru valdes vai padomes loceklis, vai persona, kurai ir juridiskās personas pārstāvības tiesības, ir aizdomās turamā statusā kriminālprocesā par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nodokļu nomaksu vai korupciju, kā arī atzīta par vainīga šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Tāpat liegums būs arī tad, ja būs saņemts administratīvais sods par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām vai pienākumiem, kas izriet no darba tiesību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Paredzamie bonusi programmas dalībniekiem Kā uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, programmai būtu jābūt tik izdevīgai, lai uzņēmumi paši aktīvi pieteiktos iekļaušanai programmas dalībnieku sarakstā, jo VID sarakstu pēc savas iniciatīvas neveidos. Tomēr bonusi, ko koncepcijas projekts paredz šīs programmas dalībniekiem, ir pašsaprotami un tiem vajadzētu attiekties ne tikai uz kāda īpaša saraksta dalībniekiem, bet uz visiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi izpildījuši saistības pret valsti. Taču situācija ir tāda, kāda tā ir, un īpašu pretimnākšanu valsts sākotnēji spēs izrādīt tikai programmas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem. Koncepcija ieliks pamatakmeni abpusējai uzņēmēju un nodokļu administrācijas uzsāktajai sadarbībai, solīja   FM valsts sekretāres vietnieks  Juris Stinka, norādot, ka ar laiku uz priekšrocībām varēs pretendēt ikviens uzņēmums. Bonusi, kas paredzēti programmas dalībniekiem, ir tie paši, kādi bija minēti koncepcijas projekta sākotnējā variantā: - pievienotās vērtības nodokļa atmaksu trīs dienu laikā; - vienkāršotas muitas procedūras; - individuāls VID konsultants; - savlaicīga informācijas saņemšanu par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem un attiecīgi iespēja tos novērst bez soda sankcijām; - VID rakstiskas atbildes sagatavošanu ātrāk nekā noteiktā kārtībā. Papildus labumi PSPDS iekļautajam uzņēmumam varētu būt arī šādi bonusi: - dalība publisko iepirkumu konkursos, - retāka nepieciešamo licenču un atļauju pagarināšana vai atjaunošana,  - informatīvo pārskatu retāka iesniegšana; - atbrīvojums no muitas un akcīzes galvojumiem un nodrošinājumiem u.c. Materiālu sagatavoja Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore