0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAUzziņa par administratīvo sodu maksājumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem UIN piemērošanas vajadzībām

Uzziņa par administratīvo sodu maksājumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem UIN piemērošanas vajadzībām

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “X” (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un  sniedza uzziņu jautājumā par administratīvajiem sodiem un ar tiem saistītajiem nodokļu riskiem, kā arī par Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktu. Iesniedzējs nodarbojas ar starptautiskiem auto kravu pārvadājumiem un veic saimniecisko darbību Baltijas, Skandināvijas, Eiropas valstu, Krievijas, kā arī Centrālās Āzijas un Aizkaukāza valstu tirgū. Katru nedēļu Iesniedzējs saņem vairāk nekā 10 soda naudas rēķinu no dažādām Eiropas Savienības, tostarp arī Skandināvijas valstīm, par ātruma pārsniegumiem, ceļa zīmju neievērošanu un citiem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, Photoriga.com

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “X” (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un  sniedza uzziņu jautājumā par administratīvajiem sodiem un ar tiem saistītajiem nodokļu riskiem, kā arī par Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktu.

Iesniedzējs nodarbojas ar starptautiskiem auto kravu pārvadājumiem un veic saimniecisko darbību Baltijas, Skandināvijas, Eiropas valstu, Krievijas, kā arī Centrālās Āzijas un Aizkaukāza valstu tirgū. Katru nedēļu Iesniedzējs saņem vairāk nekā 10 soda naudas rēķinu no dažādām Eiropas Savienības, tostarp arī Skandināvijas valstīm, par ātruma pārsniegumiem, ceļa zīmju neievērošanu un citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī par darba laika režīma neievērošanu, kravu pārsvaru, riepu protektoru dziļuma neievērošanu u.tml.

Soda naudas rēķini var būt adresēti Iesniedzējam vai arī personiski autovadītājam uz Iesniedzēja juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi. Tas atkarīgs no tā, kādā veidā konkrētais pārkāpums tiek fiksēts – ar fotoradaru, fiksējot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, vai fiziski, veicot ārvalstu kontrolējošo dienestu reidus uz ceļiem, apturot transportlīdzekli un pieprasot vadītāja personas identifikācijas dokumentus. Izrakstītajos soda naudas rēķinos pamatā vienmēr tiek uzrādīts pārkāpuma datums un transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Iesniedzējs veic minēto soda naudas rēķinu apmaksu, arī tos, kas tiek izrakstīti uz autovadītāja vārda, nepersonificējot izdevumus, līdz ar to neveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumus par šiem izdevumiem.

Iesniedzējs uzņemas saistības apmaksāt šāda veida soda naudas rēķinus, jo nav garantijas, ka autovadītājs, uz kura vārda šis soda rēķins ir izrakstīts, savlaicīgi to apmaksās. Iesniedzējam ir negatīva pieredze – neapmaksātu sodu dēļ transportlīdzekļiem tiek liegta kustība, faktiski apstādināta saimnieciskā darbība vienā vai otrā valstī, kā rezultātā Iesniedzējam var rasties zaudējumi vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Iesniedzējs paskaidro, ka ne vienmēr var noteikt, kurš no diviem autovadītājiem, kas dodas reisā konkrētā dienā un laikā, ir atradies pie transportlīdzekļa stūres un veicis pārkāpumu. Tas ir administratīvi sarežģīts process un bieži ekonomiski nepamatots, jo kravas nesavlaicīga nogāde klientam var radīt soda naudas maksājumus vai pretenzijas no klienta puses vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to Iesniedzējs nenoliedz, ka viens vai otrs pārkāpums no autovadītāju puses var tikt izdarīts ar Iesniedzēja atbildīgo personu akceptu.

Iesniedzējs iesniegumā min vairākus piemērus un uzdod vairākus jautājumus, lūdzot norādīt, kurš no piemēros dotajiem atbilžu variantiem ir piemērojams konkrētā gadījumā, tostarp:

a) Vai  Iesniedzēja samaksātais administratīvais sods nav jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē un ir attiecināms uz saimnieciskās darbības izmaksām? b) Vai Iesniedzēja samaksātais administratīvais sods ir personificējams un apliekams ar IIN un no tā veicami VSAOI maksājumi, un tas ir attiecināms uz Iesniedzēja saimnieciskās darbības izmaksām? c) Vai Iesniedzēja samaksātais administratīvais sods ir jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, un tas nav attiecināms uz saimnieciskās darbības izmaksām?

Starp jautājumiem minēts arī piemērs, kad piemērots administratīvais sods par riepu protektora dziļuma neievērošanu Norvēģijā un rēķins adresēts Iesniedzēja autovadītājam uz viņa dzīves vietas adresi. Pēc ekonomiskās būtības autovadītājs nevar būt vainīgs, ja darba devējs nav nodrošinājis normatīviem atbilstošu darba instrumentu, tāpēc Iesniedzējs uzņemas atbildību par rēķina apmaksu.

Arī, ja saņemts administratīvais sods par maksas stāvvietas izmantošanu Latvijā - vai šādā gadījumā Iesniedzēja samaksātais administratīvais sods nav jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, un tas ir attiecināms uz uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām?

VID lūdza Finanšu ministrijai tiesisko palīdzību uzziņas sagatavošanā, jautājumā par izdevumu, kas radušies saistībā ar administratīvo sodu maksājumiem, attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem UIN piemērošanas vajadzībām. Izvērtējot Finanšu ministrijas sniegto tiesisko palīdzību, VID sniedz šādu uzziņu.

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteikto, iekšzemes uzņēmumiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus: 1) sadalīto peļņu, kas ietver: a) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes, b) dividendēm pielīdzinātas izmaksas, c) nosacītās dividendes, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 7.pantu; 2) nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver: a) ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu, b) nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9.pantu, c) palielinātus procentu maksājumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10. pantu, d) aizdevumu saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 11.pantu, e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets, f) labumus, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā, g) likvidācijas kvotu.

Tādējādi ar UIN apliekamo bāzi veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa, t.sk., ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktā ir noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantotās summas, ja tās nav samērīgas ar darījuma vērtību vai veiktas saistītai personai vai personai, kas izveidota vai darbojas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā.

Savukārt Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 64.punktā ir noteikts, ka valsts institūciju uzliktās soda naudas, līgumsodi un naudas sodi, kā arī soda sankcijas, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto likumisko procentu apmēru, piemērojot likuma 8.panta otrās daļas 10.punktu, ir uzskatāmas par samērīgiem izdevumiem attiecībā pret darījuma vērtību. Minēto normu nepiemēro, ja pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama konkrēta privātpersona, kurai netiek prasīts atlīdzināt nodarīto kaitējumu (piemēram, ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj soda naudu, kas samaksāta par nodokļa maksātāja darbinieka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ja darba devējs nevēršas ar prasījuma tiesībām pret darbinieku, kas izdarījis pārkāpumu).

Neatkarīgi no tā, kurai personai ir izrakstīts rēķins par ceļu satiksmes pārkāpumu (uzņēmumam vai tā darbiniekam), ja šā pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama konkrēta fiziskā persona, Iesniedzējam ir jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē samaksātās soda naudas, kuras netiek atprasītas no vainīgās fiziskās personas. Līdz ar to administratīvie sodi par ātruma pārsniegumu un soda nauda par laicīgi neapmaksātu maksas ceļu izmantošanu ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, ja tos neatprasa no vainīgās personas, kas faktiski izdarīja pārkāpumu neievērojot attiecīgās valsts ceļu satiksmes noteikumus.

Tātad izdevumus saistībā ar minēto administratīvo sodu samaksu iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē un tos apliek ar UIN.

Šajā gadījumā Iesniedzēja samaksātie administratīvie sodi nav jāpersonificē un nav jāapliek ar IIN, kā arī nav jāveic VSAOI maksājumi.

Attiecībā uz administratīvo sodu par riepu protektora dziļuma neievērošanu Norvēģijā, minētajā gadījumā par vainīgo personu nevar uzskatīt fizisko personu (autovadītāju), kura vadījusi automašīnu. Līdz ar to šajā gadījumā Iesniedzējam nav pamata atprasīt samaksāto soda naudu no fiziskās personas (autovadītāja), un minētā soda nauda nav jāiekļauj arUIN apliekamajā bāzē. Tātad Iesniedzēja samaksātais administratīvais sods nav jāpersonificē un nav jāapliek ar IIN, kā arī nav jāveic VSAOI maksājumi.

Neatkarīgi no tā, vai administratīvais sods ir izrakstīts Iesniedzējam, vai tā darbiniekam par maksas autostāvvietas izmantošanu, ja pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama konkrēta fiziskā persona, Iesniedzējs iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē samaksātās soda naudas, kuras netiek atprasītas no fiziskās personas, kura vainojama pārkāpumā. Līdz ar to soda nauda par maksas autostāvvietas izmantošanu ir uzskatāma par izdevumu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, ja to neatprasa no vainīgās personas, kas faktiski izdarīja pārkāpumu. Tātad izdevumus saistībā ar administratīvo sodu samaksu iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē un tos apliek ar UIN. Šajā gadījumā Iesniedzēja samaksātie administratīvie sodi nav jāpersonificē un nav jāapliek ar IIN, kā arī nav jāveic VSAOI maksājumi.

Pilnu uzziņas tekstu var lasīt šeit.