Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “C”, (turpmāk – Iesniedzējs) 2017. gada 8. septembra iesniegumu par uzziņas sniegšanu  un sniedz šādu uzziņu, ko publicējam saīsināti.

Iesniedzējs, kas ir reģistrēts ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā, par skaidru naudu no citas personas, kas reģistrēta ar PVN apliekamo personu reģistrā, iepērk preces (izejvielas) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Par katru darījumu, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 30 euro, Iesniedzēja avansu norēķinu personai tiek izsniegts kases čeks, kas ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām. Kases čeks satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus, bet kases čekā nav ietverts preču saņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs; kases čekam nav pielikts pārdevēja noformēts attaisnojuma dokuments (kvīts); kases čekā nav papildu ierakstu ar kases čekā neietvertajiem attaisnojuma dokumentam nepieciešamajiem rekvizītiem un informāciju, kas apstiprināti ar kases čeka izsniedzēja parakstu, paraksta atšifrējumu un spiedogu, kurā norādīts kases čeka izsniedzēja uzņēmuma nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

Iesniedzējs iesniegumā jautā, vai Iesniedzējam ir tiesības izmantot augstāk minēto kases čeku par naudas izdevumu apliecinošu dokumentu.

VID uzziņā norāda, ka likuma “Par grāmatvedību” 7.panta trešajā daļā noteikts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, kā arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citam uzņēmumam. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.

Tādējādi uzņēmuma grāmatvedības dokumentos izdara ierakstus, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti likuma “Par grāmatvedību” 7. panta pirmajā daļā noteiktie grāmatvedības attaisnojuma dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126. panta pirmajā daļā noteiktajam, vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija:

1.  nodokļa rēķina izrakstīšanas datums;
2.  preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;
3.  preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;
4.  preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums;
5.  preces vai pakalpojuma cena (ar nodokli vai bez nodokļa) un darījuma kopsumma (ar nodokli vai bez nodokļa);
6.  nodokļa likme un aprēķinātā nodokļa summa.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126.panta ceturtajā daļā noteikts, ka par vienkāršoto nodokļa rēķinu var izmantot kases čeku vai citu dokumentu, kurā nav ietverta šā panta pirmās daļas 3.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 30 euro.

Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 63.punktā noteikts, ka nodokļu maksātāji par darījumiem saņemto samaksu apliecina ar darījumu apliecinošu dokumentu – ar kases čeku vai šo noteikumu 82., 84. un 85.punktā minētajos gadījumos ar numurētu un VID reģistrētu kvīti (turpmāk – reģistrētā kvīts), vai ar numurētu un VID reģistrētu biļeti (turpmāk – reģistrētā biļete), vai ar citu šajos noteikumos noteiktu samaksu apliecinošu dokumentu.

Tādējādi, ja kases čeks izsniegts par darījumu, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 30 euro, to var izmantot par vienkāršoto nodokļa rēķinu arī tad, ja tajā nav ietverta informācija par preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru VID PVN maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585) 8.¹punktam, attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, pievieno attiecīgos naudas izdevumus apliecinošos dokumentus. Saņemto kases čeku vai citu dokumentu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (turpmāk – kases čeks), var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu šādos gadījumos:

8.¹ 1. ja kases čeks satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju, izņemot rekvizītu – autora paraksts;

8.¹ 2. ja kases čekā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, bet ir:

• 8.¹ 2.1. kases čeka izsniedzēja noformēts attaisnojuma dokuments (kvīts), kurā papildus likumā "Par grāmatvedību" noteiktajiem rekvizītiem un informācijai norādīts arī kases čeka datums un numurs;
• 8.¹ 2.2. papildu ieraksti ar kases čekā neietvertajiem attaisnojuma dokumentam nepieciešamajiem rekvizītiem un informāciju, kas apstiprināti ar kases čeka izsniedzēja parakstu, paraksta atšifrējumu, ja kases čekā tas nav norādīts, un spiedogu, kurā norādīts kases čeka izsniedzēja uzņēmuma nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

Savukārt, atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 8.² punktam, par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu var izmantot arī:

• 8.² 1. tādu kases čeku, kas uzskatāms par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu atbilstoši pievienotās vērtības nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
• 8.² 2. tādu kases čeku, kas izsniegts (saņemts) no kases sistēmas, specializētas ierīces vai iekārtas bez kasiera operatora līdzdalības un kurā nav ietverts preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētās dzīvesvietas adrese) un reģistrācijas numurs, ja kases čeks izsniegts par darījumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 29 euro;
• 8.² 3. komandējuma vai darba brauciena laikā ārvalstī izsniegtu naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kurā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija;
• 8.² 4. tādu biļeti, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu;
• 8.² 5. izmaksu sarakstu par fiziskajām personām izsniegto skaidrās naudas summu par sēņu, ogu vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu nodošanu.

Izmaksu sarakstā norāda vismaz šādu informāciju:

• 8.² 5.1. ieraksta datums un kārtas numurs;
• 8.² 5.2. fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods;
• 8.² 5.3. nododamās preces nosaukums, mērvienība un daudzums;
• 8.² 5.4. fiziskajai personai izmaksājamā skaidrās naudas summa, izteikta vārdos un ciparos;
• 8.² 5.5. fiziskās personas paraksts par skaidrās naudas saņemšanu.

Tādējādi Iesniedzēja iesnieguma pielikumā pievienotais kases čeks ir uzskatāms par samaksu (naudas izdevumus) apliecinošu dokumentu, atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 8.² 1. un 8.² 2.apakšpunktā noteiktajam.

Savukārt, lai Iesniedzējs varētu veikt ierakstus grāmatvedības reģistros, kases čeku jāpievieno Iesniedzēja sagatavotajam attaisnojuma dokumentam (piemēram, avansa norēķinam), kurā ir ietverti likuma “Par grāmatvedību” 7. panta pirmajā daļā noteiktie grāmatvedības attaisnojuma dokumenta rekvizīti.