Sagatavotas Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai krimināllietās pirmās un apelācijas instances tiesām

Tieslietu padome apstiprināja Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas izstrādātās Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai krimināllietās pirmās un apelācijas instances tiesām. Vadlīniju mērķis ir sekmēt spriedumu kvalitātes paaugstināšanos un nodrošināt visās tiesās vienotu pieeju tiesu spriedumu rakstīšanā.

Vadlīniju mērķis ir sekmēt metodoloģiski un strukturāli vienotu pieeju krimināllietu spriedumu un lēmumu formas izveidei. Ieteikumi spriedumu ievaddaļas veidošanai savā ziņā paredz vienotas sprieduma veidlapas ieviešanu. Mērķis ir panākt, lai ikviens tiesas spriedums kā dokuments tā formas un izkārtojuma ziņā tiktu veidots vienādi neatkarīgi no tiesu apgabala vai konkrētās tiesas.

Sevišķa uzmanība šo vadlīniju tapšanas gaitā tika pievērsta tiesas sprieduma pamatojuma veidošanai saistībā ar pierādījumu vērtēšanas atspoguļojumu. Piemēram, ieteikumos atgādināts, ka pierādījumu (sevišķi liecību) pārmērīgi detalizēta atreferējuma vietā daudz lielāka uzmanība veltāma pierādījumu vērtējumam.

Tāpat attiecībā uz nolēmuma argumentācijas veidošanu, vadlīnijās norādīts, ka pamatojuma princips ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas principiem. Atbilstoši šim vispārējam tiesību principam tiesai ir pienākums motivēt savu nolēmumu.

Kriminālprocesa likuma prasība par motivētu nolēmumu ir ievērota, ja tiesa ir motivējusi visus būtiskos atzinumus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, un motīvu izklāsta apjoms ļauj saprast, kā tiesa nonākusi pie šiem atzinumiem.

Vadlīnijās norādīts: ja starp pierādījumiem ir pretrunas, tiesai spriedumā jāanalizē šo pretrunu iemesli un jānorāda, kādus tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus tā atzinusi par apšaubāmiem un kādu iemeslu dēļ. Gadījumā, ja apsūdzētais sevis aizstāvībai izvirzījis versiju, tiesai spriedumā šī versija rūpīgi jāanalizē un savi secinājumi par tās pamatotību vai nepamatotību jāmotivē. Turklāt visiem tiesas atzinumiem par noziedzīgā nodarījuma apstākļiem, kurus tiesa ietvērusi pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā, jābūt pamatotiem ar lietā iegūtajiem pierādījumiem atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajā daļā norādītajam pierādīšanas standartam –„saprātīgu šaubu izslēgšana”.

Nolēmumā jāatklāj arī piemērojamās tiesību normas iztulkošanas rezultātu. Ja, izmantojot dažādas iztulkošanas metodes, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, spriedumā pamato, kurš iztulkošanas rezultāts un kādēļ lietā ir piemērots.

Vadlīnijas var izmantot arī tiesas procesa dalībnieki, piemēram, sagatavojot kasācijas sūdzību, kurā norāda uz iespējāmām zemāko instanču tiesu pieļautajām kļūdām un trūkumiem.

Atgādinām, ka 2023. gadā Augstākajā tiesā izstrādātas:

• Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai civillietās pirmās un apelācijas instances tiesām
• Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanā administratīvajās lietās pirmās un apelācijas instances tiesām