Vai uzņēmums pēc saviem ieskatiem var maksāt mazāku dienas naudu, nekā noteikts MK noteikumos: piemēram, noteikumos minēti 60 eiro dienā, bet uzņēmums sedz 41 eiro? Darbinieks ir ar mieru, jo tiek kompensēti visi izdevumi.
Atbilde
MK noteikumi Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas regulē izdevumu kompensāciju komandējuma (arī darba brauciena) laikā, nosaka konkrētas summas (darbiniekam (..) atlīdzina), nevis atļauj uzņēmumam izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Netiek ņemta vērā darbinieka (vai citas komandējumā nosūtītās personas) piekrišana saņemt mazāku dienas naudas summu.
Gadījums, kad noteikumi pieļauj maksāt dienas naudas daļu, ir minēts noteikumu 13. punktā:
Ja darbiniekam tiek nodrošināta bezmaksas uzturēšanās — viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana vismaz trīs reizes dienā (tai skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem) — vai ja bezmaksas uzturēšanās tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu regulējumu, tad ar institūcijas vadītāja atļauju par katru komandējuma vai darba brauciena dienu viņam izmaksā līdz 30% no komandējuma (darba brauciena) dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) normas.
Lūk, šādā gadījumā mazāku dienas naudu (nekā norādīts noteikumu pirmajā pielikumā) uzņēmums drīkst izmaksāt. Turklāt “līdz 30%” nozīmē jebkuru summu, sākot ar 29% un mazāk.
Īpaši nosacījumi komandējumā Latvijā ir minēti noteikumu 21.2. punktā:
(..) Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski pamatoti [apmaksāt braukšanas biļetes ir lētāk nekā izdevumi par viesnīcu], institūcijas vadītājs var pieņemt lēmumu par dienas naudas atlīdzināšanu 50% apmērā [no dienas naudas] summas. Ja darbinieks tiek komandēts tikai uz vienu dienu un var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto darba un atpūtas režīmu, dienas nauda netiek maksāta.
Darba un atpūtas režīma ievērošana (diennaktī un nedēļā) ir aprakstīta Darba likuma 142. un 143. pantā:
- diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas;
- nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.
Abos gadījumos minētos noteikumus var nepiemērot, ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks.
Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā
