žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš
Būt labam speciālistam ir nopietns uzdevums jebkurā jomā. Tas pilnā mērā attiecas arī uz mūsu nozari. Lai cik gudrs būtu jaunais “bilancspējīgais” grāmatvedis, kamēr nav uzkrāta pieredze, viņš bieži vien praktiskās situācijās nejutīsies drošs. Nevar mācību grāmatā ierakstīt visus iespējamos un dzīvē sastopamos variantus. Turklāt no mācību grāmatas uzrakstīšanas un darba gaitu sākuma paiet kāds laika periods, un normatīvo aktu prasības jau ir mainītas, precizētas un aktualizētas…
Pieļauju, ka tā notiek arī citās nozarēs. Bet man rūp grāmatvedība — kas notiks jaunajā gadā ar nodokļu piemērošanu dažādos uzņēmējdarbības veidos, nodokļu likmēm, pārejas perioda noteikumiem. Nemaz nerunājot par to, kas mūs gaida 2022. un 2023. gadā!
Diemžēl 2020. gads mūs visādi “aplaimoja”.
Solītā nodokļu likmju nepalielināšana dabā realizējās gluži pretējā procesā. Grozījumu anotācijās tieši ir norādīts, ka jaunā kārtība izlīdzinās nodokļu sloga piemērošanu dažādos režīmos un samazinās iespēju izmantot vecās normas, lai maksātu mazākus nodokļus.
Godīgi sakot, nodokļu režīma maiņa jau sen bija jāveic, jo, analizējot statistikas datus, noskaidrojies, piemēram, ka Latvijā ir vairāk nekā 39 000 autoratlīdzības saņēmēju! Daži darba devēji par “autoru” uzskatīja pat automašīnas šoferi, kas saņēma autoratlīdzību par maršruta izstrādāšanu. Nav noslēpums, ka darba devēji izmantoja iespēju maksāt darbiniekam vienlaikus algu un atlīdzību — normatīvie akti to atļāva. Likumdevējs to gadiem ilgi nav ņēmis vērā.
Beidzot tika pamanīts, ka minētie autori (un arī citas nodarbinātās personas) ir ļoti vāji aizsargāti sociālās apdrošināšanas ziņā. Ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algas mikroskopisko apmēru arī agrāk bija jārēķinās MUN maksātāja darbiniekiem, kam iestājās darbnespēja. Īpaši skarbi tas bija jūtams 2020. gadā, kad izrādījās, ka pandēmijas pabalstu izmaksa ir cieši saistīta ar veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. No teiktā izriet, ka problēma pastāvēja ilgu laiku un tā sen bija jārisina.
Nodarbinātās personas nav grāmatveži, tām trūkst zināšanu un pieredzes, saprastu un izanalizētu sekas (vai noslēgts darba līgums, vai tiek maksāti attiecīgie nodokļi, ko un cik daudz nodrošina samaksātie nodokļi). Arī ja visas darba devēja darbības veiktas likumīgi un laikus, tas vēl nenozīmē, ka atbalsts darba ņēmējam krīzes situācijā nodrošinās nepieciešamo.
Atgriežoties pie likumu grozījumiem, kam tagad jānodrošina darba ņēmēju nākotne, jākonstatē, ka tie tapa tādā steigā, ka uz vairākiem būtiskiem jautājumiem atbilžu arvien vēl nav, lai gan tiem jāstājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Nav Ministru kabineta izstrādāto noteikumu jauno likumu normu piemērošanai. Nav arī Valsts ieņēmumu dienesta metodisko norādījumu, jo tos grūti izstrādāt bez MK noteikumiem. Arī semināri, ko intensīvi piedāvā VID, sniedz jau zināmo informāciju (ko var izlasīt), bet ar niansēm un kopsakaru ar citiem likumiem ir daudz grūtāk (mums tas jāprecizē, tas ir citā likumā…).
Tas nozīmē, ka grāmatvežiem 2021. gads būs viens no grūtākajiem un uz viņu pleciem gulsies skaidrošana un palīdzība darba ņēmējiem, kaut gan nevienā likumā šāds pienākums nav ierakstīts…
No savas puses mēs centīsimies gūt un sniegt jums informāciju, jo, pirmkārt, zinām, kuri ir labākie un gudrākie speciālisti, otrkārt, pašiem ir interesanti, kas lācītim vēderā! Kopā mēs pieveiksim arī šo reformu!
Lai jums būtu spēks un veselība! Lai šis gads būtu labāks par 2020. gadu!
Daudz kas ir atkarīgs tieši no mums. Atcerēsimies to!
Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.
