Jautājums: Skolotāja bija pieņemta darbā 06.02.2018. un nostrādāja februārī 15 stundas un martā 37 stundas. Stundas algas likme – 5,38. Tad skolotāja “pazuda” un ieradās tikai 03.06.2019., un ar šo datumu tika atbrīvota. Diemžēl vadība šo "darbinieci" neatbrīvoja agrāk. Kā tagad rēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu?

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore

Diemžēl analoģiski gadījumi laiku pa laikam notiek. Savukārt Valsts darba inspekcija pievērš uzmanību tam, vai, pārtraucot darba attiecības, darbiniekam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Saskaņā ar Darba likuma 152. pantu “Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu” tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu tiek “uzkrātas” par periodu, kad darbinieks strādā, un dažiem periodiem, kad nestrādā, bet tie ir uzskatāmi par attaisnoto prombūtni:

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ (..).

Savukārt, ja darbinieks nav izmantojis tiesības uz atvaļinājumu, tad, pārtraucot darba attiecības, tam ir izmaksājama atvaļinājuma kompensācija naudā.

Informācijas trūkuma dēļ pieņemu, ka faktiski darbiniece bijusi nodarbināta no 2018. gada 6. februāra līdz 31. martam (54 kalendāra dienas). Minētajā periodā darba samaksa bijusi 279,76 eiro (5,38 × 15 + 5,38 × 37).

Protams, no darbinieces puses būtu godīgāk pieteikt atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, bet tas netika izdarīts. Ar atpakaļejošu datumu, turklāt bez darbinieces izteiktas vēlmes to izdarīt nav iespējams. Ja darbiniece šajā periodā nebija sasniedzama, darba devējam bija jāsavāc tam maksimāli iespējamie pierādījumi (akts par neierašanos darbā, pasta sūtījumi (arī bez atbildes, bez reakcijas)). Tādējādi šis periods (no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 3. jūnijam) ir dīkstāve darbinieka vainas dēļ.

Darba likuma 74. pantā ir aprakstīta atlīdzības izmaksas kartība dažādos attaisnotās prombūtnes gadījumos, tajā skaitā dīkstāves gadījumā. Apmaksa paredzēta, ja dīkstāve radusies darba devēja saistību neizpildes dēļ. Savukārt par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

Domājams, ka darbinieka “pazušana”, nebrīdinot par iemeslu un prombūtnes ilgumu, nevar būt uzskatāma par darba devēja vainu.

Minēto iemeslu dēļ uzskatu, ka DL paredzētā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu darbiniekam pienākas tikai par nodarbinātības periodu, kas ilga 54 kalendāra dienas.

Pēc normāla darba laika aprakstītā nodarbinātība nevar būt uzskatāma, tādēļ aprēķinā izmantosim 75. panta 4. daļas algoritmu, nosakot dienas vidējo izpeļņu, kas ir stundas vidējā izpeļņa, reizināta ar vidēji nostrādāto stundu skaitu normālā darba laika ietvaros nodarbinātības periodā.

• Dienas vidējā izpeļņa: 5,38 × 52 stundas/38 kalendāra darba dienas = 7,36 eiro
• Kompensējamo (apmaksājamo) dienu skaits: 40/365 × 54 = 5,92 dienas
• Neizmantotā atvaļinājuma kompensācija: 7,36 × 5,92 = 43,57 eiro

54 – nodarbinātības periods (kalendāra dienas);

52 – nostrādātas stundas nodarbinātības periodā;

38 – normālā darba laika dienas nodarbinātības periodā;

40 – apmaksājamo dienu skaits astoņās kalendāra nedēļās.