0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSVai maksātnespējīgā fiziskā persona bankrota procedūras laikā drīkst reģistrēties kā komersants un veikt uzņēmējdarbību?

Vai maksātnespējīgā fiziskā persona bankrota procedūras laikā drīkst reģistrēties kā komersants un veikt uzņēmējdarbību?

Jautājums. Vai maksātnespējīgā fiziskā persona bankrota procedūras laikā drīkst reģistrēties kā komersants un veikt uzņēmējdarbību? Ja drīkst, tad vai šai personai ir saistoši Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 4.punktā un 158.panta otrajā daļā noteiktie aizliegumi, proti, aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt darījumus?  Atbildi sniedz Maksātnespējas administrācija Maksātnespējas likuma 139.panta 1.punktā noteikts, ka parādniekam bankrota procedūras laikā ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām, lai pilnīgāk apmierinātu savus kreditoru prasījumus. Šajā normā noteiktais parādnieka pienākums sasaucas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi, kas noteikts Maksātnespējas likuma 5.pantā, proti, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, vienlaicīgi dodot iespēju tikt…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums. Vai maksātnespējīgā fiziskā persona bankrota procedūras laikā drīkst reģistrēties kā komersants un veikt uzņēmējdarbību? Ja drīkst, tad vai šai personai ir saistoši Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 4.punktā un 158.panta otrajā daļā noteiktie aizliegumi, proti, aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt darījumus?  Atbildi sniedz Maksātnespējas administrācija Maksātnespējas likuma 139.panta 1.punktā noteikts, ka parādniekam bankrota procedūras laikā ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām, lai pilnīgāk apmierinātu savus kreditoru prasījumus. Šajā normā noteiktais parādnieka pienākums sasaucas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi, kas noteikts Maksātnespējas likuma 5.pantā, proti, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, vienlaicīgi dodot iespēju tikt atbrīvotam maksātnespējas procesa laikā neizpildītajām saistībām. Tādējādi ienākumu gūšana atbilstoši savām spējām ir būtisks fiziskās personas maksātnespējas procesa pamatprincips. Tajā pat laikā Maksātnespējas likums nereglamentē veidu, kādā maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir jāgūst ienākumi. Tomēr, lai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā kreditoru intereses tiktu aizsargātas, Maksātnespējas likumā ir paredzēti vairāki ierobežojumi, kuri parādniekam ir jāievēro. Piemēram, bez administratora piekrišanas parādniekam ir liegts biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru apmērs pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 4.punkts), kā arī uzņemties jaunas parādsaistības (Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 5.punkts). Acīmredzami likumdevējs ir vēlējies noteikt kontroli pār maksātnespējīgās fiziskās personas finansiālajiem darījumiem, lai nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanu. Ņemot vērā minēto, Maksātnespējas administrācija uzskata, ka maksātnespējīgā fiziskā persona drīkst reģistrēties kā komersants un tādējādi gūt ienākumus atbilstoši savām spējām, taču arī šādā gadījumā tai ir saistoši visi Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi, t.sk., attiecībā uz darījumiem, kurus drīkst veikt vienīgi ar administratora piekrišanu. Tomēr jāapzinās, ka komercdarbība ir saistīta ar risku un tā var nest arī zaudējumus. Tādēļ administratoram ir pienākums rūpīgi izvērtēt saistības, kādas maksātnespējīgā fiziskā persona uzņemas, veicot komercdarbību, lai nepieļautu iespēju, ka tā nevis gūst ienākumus kreditoru prasījumu apmierināšanai, bet gan palielina savu saistību apjomu. Apstāklis, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajam komersantam (Maksātnespējas likuma 127.panta trešā daļa) šajā gadījuma nav izšķirošs, jo minētās normas mērķis nav ierobežot maksātnespējīgās fiziskās personas ienākumu gūšanas veidus, bet gan nepieļaut fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu attiecībā uz saistībām, kuras radušās individuālajam komersantam.