Tēmas sākumu skatīt Bilances 2020. gada jūlija (Nr. 7 (463)) un augusta (Nr. 8 (464)) numuros.

Turpinot iesākto tematu, šoreiz pievērsīsimies mākslīgā intelekta ienākšanai grāmatvedībā.

Robežas starp grāmatvedību un tehnoloģijām mūsdienās ir saplūdušas, tāpēc nav pārsteigums, ka organizācijas meklē ne tikai grāmatvedībā prasmīgus cilvēkus, bet darbiniekus, kuriem ir arī tehniskas prasmes vai vismaz noteikts zināšanu līmenis tehnoloģijās. Mūsdienu grāmatvežiem vairs nepietiek tikai ar kvalifikāciju grāmatvedībā un jomas pārzināšanu. Grāmatvedim nemitīgi jābūt gatavam mācīties, apgūt jaunus tehnoloģiskos risinājumus un strādāt ar tiem.

Tehnoloģiju uzvaras gājiens

Domājot par grāmatveža profesijas nākotni, jau tagad redzama tendence grāmatveža rutīnas darbus uzticēt tehnoloģijām, ieviešot dažādus automatizācijas procesus: dokumentu digitalizāciju, datu ievades automatizāciju u.c., un tas nozīmē aizvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu grāmatvedības uzskaites programmās.

Tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, lietu internets, blokķēdes un mākoņdatošana turpinās mainīt klasisko grāmatvedību, bet tām nevajadzētu aizstāt grāmatvežus. Visticamāk, mainīsies grāmatveža darbs — viņš kļūs par biznesa stratēģisko konsultantu un vairs nenodarbosies ar darījumu manuālu ievadīšanu un pārskatu veidošanu, to viņa vietā turpmāk darīs automatizācijas rīki.

Kas ir lietu internets?

Lietu interneta pamatā ir ideja, ka praktiski jebkura elektriski vadāma ierīce, ko var ieslēgt vai izslēgt, var tikt savienota ar internetu, kā arī šīs ierīces var tikt savienotas cita ar citu. Lietu internets ir visu procesu kopums: no datu savākšanas, apstrādes, filtrēšanas un analīzes līdz to noglabāšanai serverī, kas visbiežāk ir datu mākonis.

Lietu interneta popularitāti nosaka nepieciešamība digitalizēt un kontrolēt notiekošo. Iespēja reālā laikā iegūt reālus datus palīdz uzlabot procesus un pakalpojumus, novērst iespējamās problēmas. Turklāt internets, kas kļuvis pieejamāks gan infrastruktūras, gan finansiālā ziņā, lietu interneta attīstību vēl paātrina un izvērš tā izmantošanu daudz plašākā mērogā. Arvien vairāk ierīču tiek izstrādātas ar iespēju tās pieslēgt internetam ar bezvada tīklu starpniecību, ļaujot nodot datus no sensoriem.¹

Mākslīgais intelekts grāmatvedības procesos

Mākslīgais intelekts ir datorzinātnes apakšnozare, kas nodarbojas ar intelektisku darbību automatizāciju. Mākslīgais intelekts tiek definēts arī kā pētījumi, kā likt datoriem darīt to, ko pašlaik cilvēki dara labāk, vai kā skaitļošanas procesu pētījumi, kas ļauj uztvert, spriest un darboties.

Mūsdienās mākslīgais intelekts ir kļuvis ikdienišķs daudzās jomās, tas ir tādu interneta rīku pamatā kā meklētājprogrammas (search engines), ieteikumu sistēmas (recommender systems) un tīmekļa lapu apkopotāji (website aggregators).

Pētījumos par izmirstošajām profesijām pasaulē grāmatveža profesija tiek ierindota to 10 profesiju sarak≠stā, ko nākotnē varēs aizstāt mākslīgais intelekts, jo aprēķināt un analizēt datus mākslīgais intelekts var ātrāk nekā cilvēks. Dažādi pētījumi liecina, ka roboti grāmatvedības uzdevumus veic labāk.

Pētījumu eksperti paredz, ka līdz 2030. gadam ar mākslīgo intelektu pasaulē varētu aizstāt pat 800 miljonus darba vietu. Sākotnēji šķita, ka mākslīgais intelekts (robotizācija) ietekmēs tikai vienkāršo darbu darītājus, bet tagad, redzot šīs tehnoloģijas attīstību, rodas jautājums, vai mākslīgā intelekta dēļ arī grāmatveža profesija nekļūs novecojusi un nevajadzīga.

Pasaulē jau tagad tiek izstrādāti grāmatveži–roboti, jo atšķirībā no automašīnām bez autovadītājiem, kas var radīt nāvējošas sekas, robotu grāmatvežu darbības kļūmju gadījumā zaudētie dati ir atgūstami, bet neprecīzie aprēķini — pārrēķināmi un labojami.

Mākslīgais intelekts jau tagad spēj veikt daudzas grāmatvedības funkcijas, piemēram, nodokļu un algas aprēķinu sagatavošanu un revīzijas. Daudzi vadošie grāmatvedības pro≠grammatūras piegādātāji, piemēram, Xero, Intuit un Sage, jau ir integrējuši mākslīgo intelektu savā programmatūrā tādu pamata grāmatvedības uzdevumu veikšanai kā bankas konta izrakstu un rēķinu apstrāde, riska novērtēšana un iekšējā audita procesi.

Daudzi šie standarta uzdevumi ir ārkārtīgi laikietilpīgi, un robots tos spēj paveikt daudz ātrāk par cilvēku. Tas rada papildu bažas, ka mākslīgais intelekts pilnībā aizstās vajadzību uzņēmumiem algot grāmatvežus.

Lai gan nav šaubu, ka daudzus standarta grāmatvedības uzdevumus mākslīgais intelekts spēj veikt ātrāk un efektīvāk vai ka šīs spējas laika gaitā turpina attīstīties, tas nenozīmē grāmatveža profesijas galu. Vienmēr būs nepieciešamība pēc cilvēciskā intelekta, kas sastrādājas ar mākslīgo intelektu. Kā apgalvo pētniecības firma Gartner, mākslīgais intelekts radīs vairāk darba vietu nekā aizstās, atstājot nišu arī grāmatveža profesijai. Uzņēmumiem vienmēr būs nepieciešami grāmatveži, kas var analizēt un interpretēt mākslīgā intelekta datus, kā arī sniegt konsultācijas un padomus. Tā vietā, lai aizstātu grāmatvedi, mākslīgais intelekts pārveidos viņa pienākumus. Tātad grāmatvežiem pagaidām nav jāuztraucas, ka viņu darbu tuvākajā laikā aizstās mākslīgais intelekts.

Ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju un mašīnmācīšanos, kas veic daudzus ikdienišķus, atkārtotus uzdevumus, grāmatvežiem būs vairāk laika pievērsties citiem darba aspektiem, piemēram, konsultācijām un datu analīzei. Tā ir laba ziņa, jo tā vietā, lai stundām ilgi veiktu rutīnas darbus, nākotnes grāmatveži varēs šo laiku izmantot, lai analizētu mākslīgā intelekta datus.

Daudzējādā ziņā mākslīgais intelekts palīdzēs grāmatvežiem uzlabot un pilnveidot sniegtos pakalpojumus. Mākslīgais intelekts uzlabos datu ievadīšanas precizitāti un samazinās cilvēcisko kļūdu risku, turklāt jaunās tehnoloģijas ir efektīvākas krāpniecisku darījumu atklāšanā. Vēl iespaidīgāka ir mākslīgā intelekta spēja uzreiz analizēt ļoti lielu datu apjomu, novērtēt pagātnes panākumus un neveiksmes, cenšoties precīzi prognozēt nākotnes rezultātus.

Grāmatvežiem nebūtu jāuztraucas par to, ka mākslīgais intelekts pārņems viņu darbu, bet gan jāuztver šī tehnoloģija kā efektīvs risinājums klientu apkalpošanas uzlabošanai. Visbeidzot — grāmatveži varēs izmantot visu savu pieredzi, lai klientiem piedāvātu reālus un efektīvus biznesa risinājumus, neatkarīgi no tā, vai runa ir par nodokļu konsultācijām, uzņēmējdarbības izaugsmes iespējām vai jebkuru citu uzņēmējdarbības praksi.

Nevar izvairīties no mākslīgā intelekta izmantošanas, vismaz ne tad, ja cerat saglabāt konkurētspēju nākamajos gados. Mākslīgā intelekta ātrumu, efektivitāti un precizitāti vienkārši nevar pārspēt. Toties grāmatveži var apgūt šo jauno tehnoloģiju un iemācīties izmantot to maksimāli efektīvi. Jo ātrāk mākslīgais intelekts tiks integrēts un izmantots grāmatvedības procesos, jo vērtīgāks uzņēmumam būs grāmatvedis.

Tehnoloģijas attīstās fantastiskā ātrumā, tāpēc tagad ir īstais laiks apgūt informācijas tehnoloģijas un datu bāzu pārvaldības prasmes, kas nepieciešamas nākotnes grāmatveža profesijā. Ar nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm grāmatvežiem ir pamatotas cerības uz sekmīgu karjeru nākotnē. Mūsdienās daudzas augstskolas pasaulē jau tagad iekļauj informācijas tehnoloģijas un datu bāzu pārvaldības kursus savā grāmatvedības apguves programmā. Tas nozīmē, ka absolventi ienāk darba tirgū ar prasmēm, kas nepieciešamas turpmākajam grāmatvedības darbam. Grāmatvežiem, kuri jau strādā šajā nozarē, ir jāatrod iespējas apgūt minētās prasmes, lai saglabātu profesionālo atbilstību darba devēju un/vai klientu prasībām.

Nepieciešamās informācijas tehnoloģijas prasmes grāmatveži var iegūt, apmeklējot seminārus, apgūstot pašmācības programmas tiešsaistē vai koledžas līmeņa kursus. Grāmatvežiem ir vienlīdz svarīgi pastāvīgi sekot līdzi jaunākajām grāmatvedības tendencēm, jaunajām tehnoloģijām un nozares jaunumiem. Tas ļaus ne tikai saglabāt darbu, bet arī sniegt klientiem efektīvākus pakalpojumus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada septembra (465.) numurā.