Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir neapmierinātas ar Valsts ieņēmumu dienesta traktējumu Biedrību un nodibinājuma likuma normām, nosakot, ka NVO ieņēmumi no saimnieciskās darbības nedrīkst pārsniegt 50% no visiem ieņēmumiem. Tagad NVO guvušas atbalstu Saeimas Juridiskā biroja atzinuma formā. Iespējams, ka tiks grozīts likums, lai precizētu neskaidrās normas.

Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" (eLPA) padome 18. janvārī nosūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēstuli ar aicinājumu turpmāk, vērtējot biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību un ieņēmumu apjomu no saimnieciskās darbības attiecībā pret citiem ieņēmumu avotiem, ņemt vērā Saeimas Juridiskā biroja interpretāciju likuma "Biedrību un nodibinājumu likums" 7. panta pirmajai daļai.

NVO jau kopš Biedrību un nodibinājuma likuma stāšanās spēkā 2004.gadā, bet it īpaši 2016.gadā, saskaroties ar tām nesaprotamu VID likuma normas interpretāciju attiecībā pret NVO tiesībām veikt saimniecisko darbību, nosakot iestādes iekšējos metodiskos norādījumos, ka NVO ieņēmumi no saimnieciskās darbības nedrīkst pārsniegt 50% no visiem ieņēmumiem, lai gan esošais tiesiskais regulējums nenosaka šādu ierobežojumu. Tādēļ eLPA, lai novērstu, iespējams, nepareizu likuma normas interpretāciju, kas nostiprināts arī likuma anotācijā un juridiskajā literatūrā, lūdza Saeimas Juridiskajam birojam skaidrot Biedrību un nodibinājumu likuma 7.pantu.

2016.gada decembrī Saeimas Juridiskais birojs sniedza atzinumu par Biedrību un nodibinājumu likuma 7.panta interpretāciju, norādot, ka no tradicionāli pieņemtā juridiskās tehnikas viedokļa raugoties, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, kā papilddarbību vai pamatdarbību, lai sasniegtu to mērķus. No kā izriet, ka VID, nosakot iekšējā metodikā NVO saimnieciskās darbības ierobežojumus, ir pretrunā likuma normai, uzskata "Latvijas Pilsoniskā alianse".

eLPA direktora p.i. Kristīne Zonberga norāda: "Ierobežojot nevalstiskā sektora darbību, vienlaikus nozīmē valsts budžeta ienākumu samazinājumu, kā arī pilsoniskās sabiedrības kapacitātes vājināšanu un atsevišķu mērķa grupu integrācijas sabiedriskās aktivitātēs palēninājumu vai apturēšanu. Turklāt šobrīd tiesiskais regulējums (Biedrību un nodibinājumu likuma 57.panta otrā daļa) VID ļauj cīnīties ar ļaunprātīgajām organizācijām, ja tiek konstatēts, ka ieņēmumi netiek novirzīti mērķa sasniegšanai un saimnieciskai darbībai ir komercraksturs."

Papildus eLPA padomes locekle, biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce aicināja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju izskatīt iespēju veikt grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, lai novērstu to, ka VID neatbilstoša likuma interpretāciju apdraud biedrību un nodibinājumu darbību. Rezultātā 11. janvāra sēdes darba kārtībā tika izskatīts jautājums par Biedrību un nodibinājumu likuma 7.panta pirmās daļas piemērošanas praksi. Sēdē deputāti atbalstīja NVO un Saeimas Juridiskā biroja nostāju, un lēma, ka visticamāk nepieciešams precizēt likuma normu, lai novērstu atšķirīgu tās interpretāciju nākotnē.

Lai gan ir saņemts atbalsts no deputātiem un pozitīvs slēdziens no Saeimas Juridiskā biroja, NVO aicina ierēdniecību vērtēt biedrību un nodibinājumu ieņēmumu izlietojumu un darbības mērķi, nevis ieņēmumu apjomu no saimnieciskās darbības.