Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis uzziņu par situāciju, kurā uzņēmējs no vairākiem darījumu partneriem saņēmis telpas nomas avansa maksājumus kā drošības naudu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā (tas arī ticis norādīts uzņēmēja PVN deklarācijā, PVN 1 III pielikumā). Taču pēc tam drošības nauda tikusi atgriezta un PVN iemaksāts valsts budžetā.

Uzņēmējs jautājis VID, vai tam ir tiesības koriģēt iepriekš budžetā samaksātās PVN summas saskaņā ar kredītrēķiniem, ar kuriem tika atgriezti avansa maksājumi un saņemt atpakaļ samaksāto PVN; kā atspoguļot šos darījumus PVN deklarācijā un kurā rindā uzrādīt šo summu?

VID norāda, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 84. panta otrajā daļā noteikts, ka nodoklis par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 43. panta ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus, valsts budžetā maksājams arī tad, ja samaksa par precēm vai pakalpojumiem veikta pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120. panta otrajā daļā noteikts, ja atlīdzība saņemta pirms šā panta pirmajā daļā minētās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas, nodokli par saņemto atlīdzības daļu norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad atlīdzība saņemta saskaņā ar nodokļa rēķinu.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 127. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ja šajā likumā nav noteikts citādi, reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu vai nodrošina, ka trešā persona viņa vārdā vai preču vai pakalpojumu saņēmējs izraksta nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, ko tas saņēmis pirms veiktās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas, izņemot saņemto avansa maksājumu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā. PVN piemērošanas kārtība ir nosakāma atkarībā no darījuma ekonomiskā satura un būtības.

Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām“ (turpmāk – MK 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 40) 17.29. apakšpunktā noteikts, ka deklarācijas 67. rindā norāda iepriekšējos taksācijas periodos samaksai valsts budžetā aprēķinātās nodokļa summas samazinājumu, kā arī nodokļa summu par zaudēto parādu reģistrētiem nodokļa maksātājiem (preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem), kuriem ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļu summu. Šajā rindā norāda arī atmaksai no valsts budžeta aprēķinātās nodokļa summas, kuras sākotnēji netika atskaitītas kā priekšnodoklis, un priekšnodokļa korekcijas vērtības, kuras norāda Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu I daļas C sadaļā. MK 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 40 25.6.4.1.apakšpunktā noteikts, ka PVN 1 pārskata I daļas 6.ailē norāda kodu “4” – kredītrēķins, ja reģistrēts nodokļa maksātājs par piešķirto atlaidi, atpakaļ saņemtajām precēm, anulēto pirkumu, piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu samazināto cenu vai atmaksāto avansu ir izrakstījis nodokļa kredītrēķinu samaksai valsts budžetā iepriekš aprēķinātā nodokļa koriģēšanai, norāda nodokļa kredītrēķinu.

Kredītrēķins parasti izrakstāms par piešķirto atlaidi, atpakaļ saņemtajām precēm, anulēto pirkumu, piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu samazināto cenu vai atmaksāto avansu.

Ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto, Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav piemērojamas, ja darījumi pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāmi par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

Tādējādi, ja saņemtie avansa maksājumi netiek ieskaitīti kā samaksa par nomas maksājumiem, bet pēc būtības ir drošības depozīts un sedz jautājuma iesniedzējam pienākošos līgumsodu un kompensāciju, tad tiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav piemērojamas.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. panta piektajā daļā noteikts, ka jebkuru dokumentu, kas groza sākotnējo nodokļa rēķinu vai īpaši un nepārprotami norāda uz to, pielīdzina nodokļa rēķinam, ja tas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt nodevu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, savukārt nodokļu administrācijai — nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā (ja deklarācijas labojums vai precizējums izriet no transfertcenas korekcijas, — piecu gadu laikā) pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23. panta 5.¹ daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas termiņš vai šā likuma 23.panta 5.² daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu.

Ņemot vērā minēto, ja saņemtie avansa maksājumi pēc būtības ir drošības depozīts, Iesniedzējam jāgroza priekšapmaksas faktūrrēķini, bet tam nav tiesību precizēt attiecīgo taksācijas periodu PVN deklarācijas, jo ir pagājis likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktais triju gadu termiņš. Līdz ar to iesniedzējam nav tiesību koriģēt iepriekš budžetā samaksātās PVN summas saskaņā ar darījumu partneriem izrakstītajiem kredītrēķiniem un saņemt atpakaļ samaksāto PVN.