0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIVai pārtraukums ir jāapmaksā?

Vai pārtraukums ir jāapmaksā?

Anda Ziemele

Jautājums: Vai darba devējs drīkst liegt darbiniekam pamest darba vietu pārtraukumā, pamatojoties uz to, ka tādi ir uzņēmuma (iestādes) darba kārtības noteikumi (Darba likuma prasība)? Ar noteikumu, ka pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā un netiek apmaksāts. Atbilde Pamatojoties uz Darba likuma 145. panta trešo daļu1, darba ņēmējam ir tiesības atstāt darba vietu pārtraukumā un to izmantot pēc saviem ieskatiem. Taču, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos noteikts aizliegums atstāt darba vietu (šādam aizliegumam ir jābūt pietiekami pamatotam) un darba…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vai pārtraukums ir jāapmaksā?
Foto: Eleni Apserou on Unsplash
Anda Ziemele
Anda Ziemele. Foto: Aivars Siliņš

Jautājums: Vai darba devējs drīkst liegt darbiniekam pamest darba vietu pārtraukumā, pamatojoties uz to, ka tādi ir uzņēmuma (iestādes) darba kārtības noteikumi (Darba likuma prasība)? Ar noteikumu, ka pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā un netiek apmaksāts.

Atbilde

Pamatojoties uz Darba likuma 145. panta trešo daļu1, darba ņēmējam ir tiesības atstāt darba vietu pārtraukumā un to izmantot pēc saviem ieskatiem. Taču, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos noteikts aizliegums atstāt darba vietu (šādam aizliegumam ir jābūt pietiekami pamatotam) un darba ņēmējs šo pārtraukumu nevar izmantot pēc saviem ieskatiem, šāds pārtraukums ir ieskaitāms darba laikā, un darba devējam šāds pārtraukums ir jāapmaksā. 

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo un otro daļu2 nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

Šādā situācijā iesakām ar prasību vērsties tiesā, jo Latvijas tiesu praksē šādi gadījumi ir bijuši, un tiesas ir lēmušas par labu pieteicējiem. Sabiedrībai zināmākais bija Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 16. jūnija spriedums lietā Nr. A420535212, kurā tiesa apmierināja prasītāja pieteikumu par pārtraukumu kompensēšanu, kad bija spēkā aizliegums atstāt darba vietu, un atbildētājs (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) bija spiests darbiniekiem kompensēt šādus pārtraukums, aprēķinot un izmaksājot par tiem neizmaksāto samaksu. 

1 Darba likuma 145. panta trešā daļa: «(3) Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam. Ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.»

2 Darba likuma 6. pants: «(1) Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. (2) Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.»

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada marta (459.) numurā.