Atbildes uz jautājumiem par būtisku iepirkuma līguma grozījumu pieļaujamību sniegtas Senāta (Augstākās tiesas) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā (lieta SKA-869/2019).

Lielu objektu būvniecības ietvaros var rasties objektīva nepieciešamība sākotnējā līgumā veikt būtiskus grozījumus, piemēram, mainot iepriekš paredzēto darbu veikšanas tehnoloģiju. Tomēr tas, ka iepriekš paredzēto darbu aizstāšana ar cita veida darbiem ir objektīvi nepieciešama, pats par sevi nav pamats būtisku grozījumu veikšanai bez iepirkuma procedūras.

Lai nodrošinātu procedūru pārskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, grozījumi, kas veikti publiskā iepirkuma līgumā tā spēkā esības laikā, ir uzskatāmi par jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja to noteikumi ir būtiski atšķirīgi no sākotnējā līguma un līdz ar to liecina par pušu vēlēšanos mainīt būtiskus šā līguma noteikumus. Savukārt jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai vispārīgi būtu rīkojama jauna iepirkuma procedūra. Atkāpes no šīs prasības pieļaujamas tikai normatīvajos aktos paredzētos konkrētos izņēmuma gadījumos.

Viens no izņēmuma gadījumiem, kad tiek pieļauts šāda veida jauna līguma slēgšanai nepiemērot iepirkuma procedūru, ir paredzēts Publisko iepirkumu likuma 67.¹panta otrās daļas 1.punktā. Minētā norma paredz, ka būtiski grozījumi iepirkuma līgumā ir pieļaujami, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību.

Senāts norādījis, ka Publisko iepirkumu likuma 67.¹panta otrās daļas 1.punkta norma ir interpretējama tādējādi, ka būtisku grozījumu izdarīšana iepirkuma līgumā pēc līguma noslēgšanas ir pieļaujama tad, ja iepirkuma dokumentos šāda iespēja ir bijusi paredzēta skaidri un nepārprotami, nodrošinot, ka visi saimnieciskās darbības subjekti, kas ieinteresēti piedalīties minētajā līgumā, iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, apzinās būtisku grozījumu veikšanas iespēju.

Lai pārliecinoties par to, ka būtisku grozījumu izdarīšana iepirkuma līgumā ir bijusi pietiekami skaidri paredzēta iepirkuma dokumentos, citstarp jānovērtē, cik konkrēti vai vispārīgi iepirkuma dokumentos atrunāta līguma būtiskas grozīšanas iespēja. Ja iepirkuma dokumentos šāda iespēja noformulēta vispārīgi, nav pietiekami atsaukties tikai uz šādas atrunas tekstu, bet, pārbaudot iepirkuma dokumentāciju kopumā un kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem, jānovērtē, vai konkrētajos apstākļos ir uzskatāms, ka potenciālajiem pretendentiem, iepazīstoties ar nolikuma dokumentāciju, būtu vajadzējis saprast, ka līguma izpildes ietvaros pie noteiktiem nosacījumiem pastāv iespēja izdarīt grozījumus iepirkuma līgumā.

Arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK regulējumu, 72.panta 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka līgumus bez jaunas iepirkuma procedūras var grozīt, ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu līguma vispārējo raksturu. Direktīvas 111.apsvērumā tostarp paskaidrots, ka šādām klauzulām būtu jābūt formulētām pietiekami skaidri un pasūtītājām nebūtu dodama neierobežota rīcības brīvība.