Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie vairāku Ministru kabineta noteikumu grozījumi var būtiski sadārdzināt atkritumu apsaimniekošanu, kā arī radīt nopietnus konkurences ierobežojumus, uzskata Ražotāju vides atbildības asociācija.

VARAM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”.

Piedāvātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz uzlikt par pienākumu atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt Latvijas mājsaimniecībās radītā izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku, kā arī mājsaimniecībās radīto visu veidu videi kaitīgo preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu šķiroto atkritumu savākšanas laukumos gandrīz visās Latvijas pašvaldībās. Lai to nodrošinātu, apsaimniekotājam būs jāslēdz līgums ar citu atkritumu apsaimniekotāju, kurš savukārt ar attiecīgo pašvaldību ir noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām.

Turklāt tiek noteikts, ka no mājsaimniecībām savāktajam kaitīgo preču apjomam jābūt vismaz 50% no kopējā savāktā videi kaitīgu preču apjoma. Izpildīt šo prasību, piemēram, nolietotu riepu savākšanā varētu būt diezgan sarežģīti.

Ražotāju vides atbildības asociācija uzsver, ka pašvaldību loma atkritumu savākšanas jomā šajā gadījumā ir pārspīlēta. To apliecina pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” dati, kas rāda, ka pat ļoti sakārtotās pašvaldībās to savāktais atkritumu daudzums no kopējā savāktā apjoma ir niecīgs. Piemēram, papīra un kartona iepakojuma jomā “ZAAO” savāc 2% no Latvijas kopējā apjoma, lai gan uzņēmums pārstāv gandrīz 25% Latvijas novadus. Līdz ar to izmaiņas regulējumā, savākšanu virzot uz pašvaldībām un pašvaldību izvēlētajiem komersantiem, kā arī nosakot mājsaimniecību īpatsvaru 50%, šobrīd ir nereāli sasniedzams un nozīmēs būtisku izmaksu pieaugumu, kā arī ir pretrunā ar faktisko papīra iepakojuma atkritumu savākšanas ciklu, kur būtiska daļa papīra un kartona iepakojuma atkritumos nonāk tieši pie juridiskām personām.

Ražotāju vides atbildības asociācija uzskata, ka nav pamatoti uzlikt pienākumu slēgt līgumus ar pašvaldību izveidotiem vai izvēlētiem komersantiem, jo šie komersanti pēc būtības nav iesaistīti iepakojuma atkritumu savākšanas ciklā. Grozījumu rezultātā no tirgus tiktu izslēgti uzņēmumi, kas jau ir ieguldījuši līdzekļus atkritumu savākšanas laukumu infrastruktūras izveidē un kas ir saņēmuši tam nepieciešamās atļaujas.

Normatīvu izmaiņu rezultātā izmaksas ražotāju atbildības sistēmām par teritoriālā pārklājuma nodrošināšanu provizoriski varētu pieaugt 2-4 reizes.

Noteikumu grozījumi negatīvi ietekmēs konkurenci, jo aptuveni pusē Latvijas novadu atkritumus apsaimnieko divi lielākie nozares spēlētāji. Jaunā kārtība citiem atkritumu apsaimniekotajiem, kas strādā ar ražotāju atbildības sistēmām, būtībā uzliks par pienākumu slēgt līgumu ar saviem galvenajiem konkurentiem.

“Mēs atbalstām VARAM centienus sasniegt mērķus, kuri Latvijai ir saistoši, īstenojot Eiropas Savienības vides politiku. Šo mērķu sasniegšanai ir jāiet roku rokā ar pasākumiem, kas vērsti uz vienlīdzīgas konkurences, lielāka caurspīdīguma nodrošināšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Diemžēl patlaban piedāvāto Ministru kabineta noteikumu grozījumu redakcija ietver apstrīdamus risinājumus, vērtējot no konkurences uzlabošanas un pakalpojumu pieejamības viedokļa. Tāpēc aicinām pirms Ministru kabineta noteikumu grozīšanas izvērtēt konkurences samazināšanās un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās riskus,” uzsver Ražotāju vides atbildības asociācijas valdes locekle Solveiga Grīsle.