Jānis Taukačs,
zvērināts advokāts, ZAB Sorainen partneris
Daudzi lasījuši pārpublicēto Finanšu ministrijas (FM) preses relīzi par ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darījumiem skaidrā naudā virs 750 eiro. Taču, kas svarīgs izriet no paša likumprojekta? Tas ir apjomīgāks par FM relīzē paustajām tēzēm. Kas mainīsies no 2025. gada 1. janvāra? Pasākumiem, kas minēti likumprojektā, kājas aug no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz 7000 eiro. Ziņojumā…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu
Daudzi lasījuši pārpublicēto Finanšu ministrijas (FM) preses relīzi par ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darījumiem skaidrā naudā virs 750 eiro. Taču, kas svarīgs izriet no paša likumprojekta? Tas ir apjomīgāks par FM relīzē paustajām tēzēm.
Kas mainīsies no 2025. gada 1. janvāra?
Pasākumiem, kas minēti likumprojektā, kājas aug no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz 7000 eiro. Ziņojumā VID norādīs maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējo summu iepriekšējā gadā. Ar šo aizstās ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu — kredītiestāžu pienākumu sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos. Attiecīgos MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā deklarācija būs pārsūtama VID, ja cilvēka vai uzņēmuma veiktais skaidras naudas darījuma apmērs būs vismaz EUR 750. Šo ciparu skaidro ar to, ka visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024. gada augustā ir 750 eiro.
Paredzēts pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Projekta anotācijā minēts, ka no 2024. gada sākuma vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā. Boston Consulting Group 2023. gadā veiktajā pētījumā esot secināts, ka norēķinu veikšana skaidrā naudā uzņēmējiem veido izmaksas 3,1% apmērā no ienākumiem, savukārt norēķini, kuri veikti ar maksājumu karšu palīdzību, veido izmaksas 2,3% apmērā.
Plānots no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmju uzskaitījumu, par kuriem jāziņo VID, jo ne vienmēr tas atbilst praksei. Labākai izpratnei VID ik pa laikam sagatavos (neobligātas) vadlīnijas, kurās ietvers aktuālo darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījumu.
Aploksne kabatā. Ko tālāk?
Var jau nemaksāt to skaidro naudu bankas kontā un tērēt skaidrā naudā. Taču viss atkarīgs no summām. Turklāt par īri un komunālajiem, pirkumiem Amazon u.tml. arī vairs nav ērti norēķināties skaidrā naudā. Tātad ar skaidro naudu nevajadzētu aizrauties, jo uz radara nonākušajiem VID var paprasīt pierādīt līdzekļu izcelsmi. Ja to nevarēs pierādīt, labākā gadījumā būs jāmaksā nodokļi. Papildus šim likumprojektam VID jau tikko publiski pauda, ka lūgs arī ap 70 tūkstošiem cilvēku skaidrot konta nesakritību ar deklarētajiem ienākumiem. Vai tiešām visiem beidzot būs jāmaksā nodokļi?
Šķietamais konta apgrozījums
Diez vai pagaidām ir pamats uzskatīt, ka kaut kas būtiski mainīsies, jo šādas kampaņas VID bijušas jau iepriekš, kopš VID saņem informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu kontu Latvijā vai ārzemēs apgrozījumu. Bankas konta apgrozījuma nesakritība ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) gada deklarācijas datiem gan nebūt nenozīmē, ka noticis kāds pārkāpums. VID automātiski nav pieejamas bankas kontu izdrukas. Pat pārskaitījumi starp cilvēkam piederošiem vairākiem banku kontiem VID acīs izskatīsies kā konta apgrozījums. Tomēr jāsaprot lielo bildi — viss, kas vērsts uz godīgu konkurēšanu, ir apsveicami.
Nauda joprojām ēnās
VID ar jaunās direktores atnākšanu un ar ēnu ekonomikas apkarošanas jauno plānu beidzot sapratis, ka uz aplokšņu algām jāraugās, skatoties uz aplokšņu saņēmēju dzīvesveidu. Tad nevajadzēs pensijām ņemt nost naudu. Neiekasētos nodokļos vismaz statistiski slēpjas baisas summas. Paskatoties uz kārtējā ēnu ekonomikas apmēru pētījuma rezultātiem — ēnu ekonomikā ir ap 23% no IKP, jeb ap 9 miljardiem eiro. Sakritība, bet arī pēc Latvijas Bankas datiem ap 23% no visiem norēķiniem cilvēki Latvijā joprojām veic skaidrā naudā. Aplokšņu algas veidojot ap pusi no ēnu ekonomikas Latvijā. Jācer tik uz saprātīgiem sietiem VID tīklos, kas ļaus sākt ar lielajām zivīm.
Starp citu, 5% Latvijas uzņēmēju uzskatot, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir 0%. Minētajā pētījumā secināts: jo augstāka ir pieķeršanas varbūtība un jo lielāki sodi, jo mazāka ir uzņēmēju vēlme iesaistīties ēnu ekonomikā.
Daudzi nav pamanījuši, bet šobrīd tieši cilvēka aiziešana «labākos medību laukos» var radīt galvassāpes palicējiem, ja aizgājēja uzkrāto līdzekļu izcelsme bijusi aizdomīga. Notāram ir pienākums iesniegt deklarāciju FID un VID gadījumos, kad mantinieks mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 tūkstošus eiro.
Par vismaz tādu pat summu (15 tūkstoši eiro) atlikumu (un konta apgrozījumu) bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji (arī Revolut) jau ziņo VID, taču tur nav redzami skaidras naudas darījumi.
Patlaban jau aizliegts veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās).
Kriminālais process
Šādām zivīm vērts palasīt, kā rēķina noilgumu nodokļu krimināllietās (10 gadi, grupā — 15 gadi). Kā zināms, kriminālatbildība var iestāties pie nodokļos nenomaksātiem 35 tūkstošiem eiro. Te, starp citu, ir interesants materiāls par to, kā TV raidījums «Nekā personīga» izprasīja ap 700 nodokļu krimināllietu materiālus, kurām par 2010.–2012. gada pārkāpumiem iestājies noilgums un kur neiekasēto nodokļu summa esot ap 10 miljoni eiro Tātad pat grozā ar noķertajām zivīm ir pamatīgs caurums, un viss zvejošanai veltītais laiks un nauda bija iztērēti lieki.
Skaidra nauda nav vienīgā ēnu degviela
Nav šaubu par skaidras naudas saistību ar ēnu ekonomiku. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka pie lielākām summām cilvēki rūpīgi plāno savas darbības. Tādēļ ne mazāk svarīgi būs nākamie valdības gājieni saistībā ar kriptovalūtām, spēlēšanos ar nodokļu rezidenci utt. Taču arī tādos gadījumos cilvēki vēlēsies pirkt auto, nekustamo īpašumu un braukt ceļojumos. Vēl, protams, paliek ne mazāk aktuāls jautājums — no kurienes uzņēmumiem skaidra nauda?
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.