Biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmas direktore, lektore Anna Medne pauž viedokli, ka sabiedrības sašutums pret to, ka Valsts ieņēmumu dienests dzēš vecos un praktiski neatgūstamos nodokļu parādus, ir informētības trūkuma sekas. Lektore arī norāda, ka sabiedrības attieksme mēdz būt ļoti divdabīga - no vienas puses, tiek pārmests, ka tiek atlaisti nodokļu parādi, no otras puses - kad VID pret nodokļu nemaksātājiem vēršas stingrāk, sabiedrība mēdz nostāties šo nemaksātāju pusē.

Vai sabiedrības sašutums par nepiedzenamo parādu dzēšanu ir pamatots?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis rūpīgu analīzi un atlasījis uzņēmumus, kuriem līdz 2021.gadam dzēsīs parādus. Tie ir uzņēmumi, kuriem saimnieciskā darbība ir pārtraukta, un, kā informē VID, šie uzņēmumi vairs nepastāv, līdz ar to no tiem nav iespējams piedzīt parādu. Kopējais parādu apjoms ir 1,288 miljardi eiro, no kuriem piedzenamie parādi ir aptuveni 200 miljoni eiro.

Jau kādu laiku uzņēmumiem ir iespēja izmantot 2012.gadā pieņemto nodokļu atbalsta pasākumu likumu, kas vērsts uz to, lai uzņēmums nenonāktu pie lieliem nodokļu parādiem, tātad, ja uzņēmums vairs nespēj maksāt nodokļus tas var griezties VID un noslēgt līgumu, kas paredz nodokļu maksāšanu pēc speciāla grafika, līdz ar to uzņēmumam neveidojas soda sankcijas, protams ar noteikumu, ka tiek maksāti regulārie nodokļi. Kopš šī likuma ieviešanas VID saņēmuši jau 2 209 pieteikumus un ir pozitīvi tas, ka VID jaunās vadītājas vadībā ir sācis aktīvi darboties šajā jomā un atgādinājis uzņēmumiem par šo nodokļu atbalsta pasākuma likumu.

Uzņēmumiem par nenomaksātiem nodokļiem tika piemērotas "zvērīgas" soda sankcijas

Iedzīvotāju sašutums par to, ka šiem uzņēmumiem atlaiž nodokļu parādus, pastāv tāpēc, ka viņu rīcībā nav detalizētas informācijas. Šie parādi, kas tiks dzēsti, ir "ļoti seni" un tajā laikā uzņēmumiem par nenomaksātiem nodokļiem tika piemērotas "zvērīgas" soda sankcijas, kādas šodien nodokļu nemaksātājiem netiek piemērotas, līdz ar to soda sankcijas, kas attiecas uz vecajiem parādniekiem, būtu jāpārrēķina pēc jaunajiem normatīvajiem aktiem, jo patlaban viss notiek daudz liberālāk. Daļa šo parādu ir arī krīzes sekas.

Protams, sašutums ir arī par to, ka starp šiem uzņēmumiem noteikti ir arī uzņēmumi, kas veidojušies ar mērķi nodokļus nemaksāt un no tādiem, nenoliedzami, neko piedzīt nevar. Mums ir pietiekoši daudz uzņēmumu, kuri principā ir izveidoti ar domu nopietnu saimniecisko darbību neveikt un nekādi maksājumi budžetā netiek maksāti. Pakāpeniski tiek pieņemti dažādi mēri, par kuriem uzņēmēji ir sašutuši, bet situācija kopumā ar nodokļu maksāšanu, cik var spriest pēc Valsts kases datiem, uzlabojas.

Sociālajos tīklos tiek pausts atbalsts nodokļu nemaksātājiem

Ar 2018. gadā stājas spēkā jaunā nodokļu politika un ir nepieciešams sakārtot parādu sistēmu. Ir apsveicami tas, ka VID mēģina sakārtot šīs lietas, jo nav vajadzības rakstīt lielus parādus un tracināt sabiedrību, ja šos miljardus reālajā situācijā piedzīt nevar. Jā, iespējams, ka iepriekš no VID nav bijusi pienācīga darbība attiecībā pret šiem parādniekiem. Novērojot situāciju sociālajos tīkos, ir skaidri redzams, ka uzņēmums, kurš ir saņēmis aizrādījumu no VID par nodokļu nemaksāšanu, tiek atbalstīts un masveidā aizstāvēts, nopeļot VID darbību, bet brīžos, kad atklājas milzīgi parādi, sabiedrība metas pārmest VID nolaidīgu darbu. Uzņēmums, kurš saņem šādu sabiedrības atbalstu, saprot, ka neko sliktu nav darījis un šādā veidā var turpināt darboties.

VID ir tiesības pārtraukt saimniecisko darbību uz zināmu laiku, ja netiek maksāti nodokļi, bet gadījumos, ja uzņēmums ir piekritis veikt maksājumus, kā bēdīgi slavenajā Gan Bei situācijā, kur uzņēmuma īpašnieki ir piekrituši visām sankcijām, to saimnieciskā darbība tiek atjaunota, lai veidotos naudas plūsma, no kā segt izdevumus un nokārtot saistības pret valsts budžetu. Darbības apturēšana nenotiek vienā dienā, pirms tam ir brīdinājumi un pārrunas. Tas nav vienas dienas jautājums.

Šis ir sakārtošanās process, pēc kura situācijai būtu jāuzlabojas, uzskata A. Medne.