0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz darba algu?

Vai skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz darba algu?

Jautājums: Vai skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz darba algu? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Darba likums uzliek par pienākumu izmaksāt darba algu skaidrā naudā, taču darba devējam ir dotas tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies. Darba algas lielums var būt lielāks par likumā „Par nodokļiem un nodevām” notiektās ierobežojuma summām. Likumā „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā "Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi", runa ir  par savstarpējiem darījumiem. Šī likuma 30. panta 1. daļā teikts: “Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Larisa RosļakovaJautājums: Vai skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz darba algu? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Darba likums uzliek par pienākumu izmaksāt darba algu skaidrā naudā, taču darba devējam ir dotas tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies. Darba algas lielums var būt lielāks par likumā „Par nodokļiem un nodevām” notiektās ierobežojuma summām. Likumā „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā "Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi", runa ir  par savstarpējiem darījumiem. Šī likuma 30. panta 1. daļā teikts: “Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpējus skaidrā naudā veiktus darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).” Tā paša likuma 1. pantā 11. daļā ir darījuma definīcija, proti, “darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai.” Savukārt Darba likumā 59.pantā tiek definēts darba samaksas jēdziens. ”Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. Darba samaksa ir darbinieka atalgojums par paveikto darbu saskaņā ar darba līgumu.” Tātad, darba samaksa nav darījums likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē. Turklāt, 2008. gada  22.decembra  Ministru kabineta noteikumos Nr. 1071 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”, kur atkal ir runa par cita veida skaidrās naudas darījumiem, tiek minēts: “…Par neparastu (aizdomīgu) darījumu uzskatāms darījums, kas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: darījums, kurā izmantota skaidra nauda, kuras summa ir 40 000 latu un vairāk (izņemot algu, pensiju un sociālo pabalstu izmaksu, kredītus, starpbanku norēķinus). No tā var secināt, ka darba algas izmaksa skaidrā naudā nav darījums un līdz ar to skaidrās naudas ierobežojumi uz to neattiecas.