Vispārīgās Datu aizsardzības regulas 4.panta 2.punkts nosaka, ka apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. Līdz ar to fotogrāfijas publicēšana sociālajā tīklošanas vietnē varētu tikt uzskatīta par personas datu apstrādi Regulas tvērumā, informē Datu Valsts inspekcija.

Regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziskā persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Savukārt Regulas 18.apsvērums paskaidro, ka tāda apstrāde nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību, kā arī norāda uz to, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem.

Tātad, ja kāds personīgos nolūkos veic datu apstrādi, tai skaitā, publicēšanu, tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē un tas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, tas atbrīvo personu no pienākuma ievērot Regulas nosacījumus.

Tomēr katrā individuālā gadījumā ir nepieciešams izvērtēt, vai informācija par fizisko personu, kuru padara par publiski pieejamu kāda cita fiziskā persona, ir saistīta ar šīs personas (kura informāciju ir publicējusi) privāto vai ģimenes dzīvi. Publicējot fotoattēlus tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos, būtu ņemams vērā, vai šī informācija ir pieejama tikai attiecīgā lietotāja draugu lokam, vai arī tā ir publiski pieejama visiem sociālo tīklu lietotājiem. Būtu ņemama vērā konkrētas personas saikne ar to personu, kuras fotoattēls ir publicēts. Ja šīs personas nav savstarpēji saistītas (radniecība, draugu loks, hobiji, darbs u.tml.) datu apstrāde nevar tikt uzskatīta par tādu, kas veikta personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Personai būtu atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un tiesiskais pamatojums citu cilvēku attēlu publicēšanai sociālajos tīklos.

Inspekcija vērš uzmanību Regulas III nodaļā noteiktajām datu subjekta tiesībām (un attiecīgi pārziņa pienākumiem) vērsties pie sociālās tīklošanas vietnes administratora un/vai sociālās tīklošanas vietnes un pieprasīt, lai saites, kur redzami personas dati, tiktu dzēstas. Inspekcija atgādina, ka lūgumu dzēst informāciju sociālās tīklošanas vietnes administratoram var lūgt pati persona vai arī personas likumiskais pārstāvis.

Attiecībā uz iespējamo goda un cieņas aizskaršanu jebkurai personai ir tiesības saskaņā ar Civillikuma 2352.1 panta pirmo daļu prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar personas godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu jebkurai personai ir tiesības vērsties tiesā, lūdzot atlīdzināt tai nodarīto kaitējumu. Kā arī jebkurai personai ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu par goda un cieņas aizskaršanu un prasīt pārtraukt izplatīt un atsaukt informāciju saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu, informējot tiesu par iespējamo nodarītā kaitējuma veicēju. Ja personas bažas ir saistītas ar apmelojošas informācijas par personu izplatīšanu, nevis nelikumīgu datu apstrādi, tad šajos gadījumos būtu nepieciešams vērtēt nepieciešamību vērsties Valsts policijā (Krimināllikuma 157.panta (neslavas celšana) pārkāpums). Piemēram, Nīderlandes tiesa 2020.gada 13.maijā, pēc bērnu mātes iesnieguma tiesā par personu tiesību aizskārumu attiecībā uz privāto dzīvi, lēma, ka vecmāmiņai ir jādzēš ievietoto mazbērnu fotogrāfijas no saviem sociālās tīklošanas vietnēm Facebook un Printerest, kas ievietotas bez bērnu vecāku atļaujas un nav ņēmusi vērā vecāku lūgumu šos fotoattēlus dzēst. Par uzliktā pienākuma neizpildi – izdzēst bērnu fotoattēlus no sociālajām tīklošanas vietnēm tiesa lēmusi sodu – 50,00 euro apmērā par katru dienu, kad fotoattēli nav dzēsti (līdz 1000,00 euro ).