0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIVai UIN reforma varētu mazināt ēnu ekonomiku?

Vai UIN reforma varētu mazināt ēnu ekonomiku?

Ikgadējā pētījumā "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017" par ēnu ekonomikas indeksu secināts, ka ēnu ekonomika Latvijā pagājušajā gadā pieaugusi par 1,3%, kopumā sastādot 22% no IKP. Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka portālam Plz.lv skaidro, kādu iespaidu uz nākamo ēnu ekonomikas indeksu varētu atstāt šogad ieviestās nodokļu reformas pasākumi, jo īpaši - uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma ieviešana un nulles procentu likmes piemērošana reinvestētajai peļņai. A. Sauka uzskata, ka kopumā tam ēnu ekonomiku vajadzētu samazināt, vienlaikus norādot arī uz vairākām niansēm, kas tomēr varētu vājināt cerēto rezultātu: Pētījumā noskaidrots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ikgadējā pētījumā "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017" par ēnu ekonomikas indeksu secināts, ka ēnu ekonomika Latvijā pagājušajā gadā pieaugusi par 1,3%, kopumā sastādot 22% no IKP. Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka portālam Plz.lv skaidro, kādu iespaidu uz nākamo ēnu ekonomikas indeksu varētu atstāt šogad ieviestās nodokļu reformas pasākumi, jo īpaši - uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma ieviešana un nulles procentu likmes piemērošana reinvestētajai peļņai. A. Sauka uzskata, ka kopumā tam ēnu ekonomiku vajadzētu samazināt, vienlaikus norādot arī uz vairākām niansēm, kas tomēr varētu vājināt cerēto rezultātu:

Pētījumā noskaidrots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā. Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2% - un neuzrādītie darbinieki - 17,4%.

2017. gadā visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir vērojams Rīgas reģionā un Kurzemē. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecības nozarē, sasniedzot 35,2%, kas gan ir samazinājums salīdzinājumā ar 38.5% 2016. gadā . Pētījuma dati arī liecina, ka nav izteiktu atšķirību starp ēnu ekonomikas apjomu lielākos vai mazākos Latvijas uzņēmumos, jo 2017. gadā atkarībā no uzņēmuma lieluma tas bija robežās no 21-24%.

No kopējā ēnu ekonomikas apjoma vislielāko īpatsvaru 2017. gadā visās Baltijas valstīs veido aplokšņu algas, proti, Latvijā 45.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 55% un 41.7%. Vidējā algas daļa procentos, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2017. gadā ir relatīvi līdzīga Latvijā un Igaunijā (attiecīgi 20.9% un 18.1%), bet nedaudz mazāka Lietuvā (15.2%). Savukārt tieši ienākumu neuzrādīšana, kas Latvijā veido aptuveni 37.2% no visas ēnu ekonomikas, ir komponente, kas joprojām nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu atšķirību Baltijas valstu vidū. Proti, lai arī Latvijā vidējā ienākumu daļa procentos, ko uzņēmēji slēpj no valsts 2017. gadā ir samazinājies līdz 17.1% salīdzinājumā ar 18.5% gadu iepriekš, tā joprojām ir lielāka kā Igaunijā (9.7%) un Lietuvā (12.8%).

Pētījuma rezultāti liecina arī par to, ka Lietuva joprojām izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni Baltijas valstīs, sevišķi attiecībā uz valsts pasūtījumiem. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, 2017. gadā Lietuvas uzņēmumi vidēji maksāja 10.1% no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Latvijā un Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 5.1% un 3.9% no līguma summas.

Saskaņā ar pētījuma datiem, uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta darbību. Latvijā un Lietuvā 2017. gadā apmierinātība ar VID ir nedaudz palielinājusies, savukārt Igaunijā samazinājusies. Igaunijā ir samazinājusies arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku, kur uzņēmēji uzrāda zemāku apmierinātību kā Latvijā un Lietuvā. Tāpat Igaunijā ir samazinājusies apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti, savukārt Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir uzlabojies.

Savukārt aplēses par uzņēmējdarbības vides ietekmi uz Baltijas valstu uzņēmumu darbību liecina, ka augstās nodokļu likmes joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem tieši Latvijas uzņēmējiem. Latvijas uzņēmēji ir arī daudz vairāk neapmierināti ar situāciju attiecībā uz normatīvā regulējuma nenoteiktību. Savukārt politiskā nestabilitāte ir liela problēma visās trīs Baltijas valstīs, bet korupcija un citu uzņēmumu negodīga prakse ir izteikti nozīmīgas problēma Lietuvā.

SSE Riga pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek veikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām „aplokšņu” algām. Jaunākajā pētījumā galvenā uzmanība pievērsta aplēsēm par ēnu ekonomiku 2017. gadā un tendencēm 2009.–2017. gadā.