Kā jau portālā iepriekš ir skaidrots, gadījumā, ja ir uzsākts sabiedrības likvidācijas process, valde tiek atcelta un tās vietā iecelts likvidators.Praktiski tas nozīmē, ka komercreģistrā izdarāms ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas procesa uzsākšanu. Pēc tam, kad komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu, likvidatoram pašam ir jāveic sabiedrības likvidācija saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību - jāpiedzen parādi, jāpārdod sabiedrības manta un jāapmierina kreditoru prasījumi. Tātad visus maksājumus turpmāk veic likvidators, kas nav viens un tas pats valdes locekļa amats pat tad, ja likvidatora amatu pārņem bijušais valdes loceklis. Tāpēc valdes locekļa atlīdzība un likvidatora atlīdzība nav saistāmi jēdzieni, par katru amatu jāveic atsevišķi aprēķini.

Lai sniegtu pilnvērtīgu atbildi uz jautājumu par valdes loceklim izmaksājamām kompensācijām, būtu jāzina kapitālsabiedrības veids, jāizpēta kapitālsabiedrības statūtu noteikumi attiecībā uz sabiedrības pārvaldes institūcijas atalgojumu, gan arī līgums, kāds līdz šim ir bijis noslēgts star valdes locekli  un kapitālsabiedrību. Tas sniegtu atbildi, vai valdes priekšsēdētājam vispār pienākas atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts.

Tāpat būtu jāzina, par kādu kapitālsabiedrību ir runa - privātu vai publiskās personas dibinātu kapitālsabiedrību. Attiecībā uz pēdējo, 2015. gada 1. janvārī stājās spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes likums, kas paredz, ka ar publisku personu kapitālsabiedrību valdes locekļiem ir slēdzami tikai pilnvarojuma līgumi, bet darba līgumus ir aizliegts slēgt. Tāpat no 2015. gada 1.janvāra ir izslēgta Darba likuma 44.panta 3.daļa, kas paredzēja, ka ar valdes locekli slēdzams darba līgums, ja vien viņš netiek nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu.

Valsts darba inspekcija savukārt norādījusi, ka kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklim ir tiesības tikt nodarbinātam uzņēmumā uz cita civiltiesiska līguma pamata, piemēram, uzņēmuma, pilnvarojuma līguma pamata. Šādos gadījumos ikgadējais apmaksātais atvaļinājums valdes loceklim nav obligāi jāpiešķir.

Savukārt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2015. gada augusta numurā zvērinātu advokātu biroja VARUL jaunākā juriste Gerda Audže sniegusi īsu ieskatu atsevišķos kapitālsabiedrības un tās valdes locekļa tiesisko attiecību organizēšanas juridiskajos aspektos, kurā jautājums skatīts ne tik kategoriski. Viņa norādījusi: lai gan Darba likuma 44. panta trešās daļas noteikumi vairs nav piemērojami, darba līguma noslēgšana starp valdes locekli un kapitālsabiedrību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu ir pieļaujama atbilstoši privāttiesībās piemērojamajam privātautonomijas principam, kas nosaka, ka tiesību subjekti var brīvi, pēc savas izvēles un ieskatiem veidot savstarpējās tiesiskās attiecības.

Izšķiroties par darba līguma noslēgšanu starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli, jāņem vērā, ka uz šādu darba līgumu attiecināms darba tiesisko attiecību regulējums. Piemēram, slēdzot darba līgumu par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, valdes loceklis vienmēr saņems atlīdzību. Turklāt šīs atlīdzības apmērs ir jānosaka atbilstoši 2013. gada 27. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”. Ja starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli nepastāv darba tiesiskās attiecības, puses ir tiesīgas izvēlēties, vai vispār noteikt atlīdzību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu un kāds ir šīs atlīdzības apmērs. Slēdzot darba līgumu, arī noteiktu sociālo garantiju nodrošināšana valdes loceklim ir obligāta. Tādi jautājumi kā atvaļinājuma piešķiršana, darba laika organizācija u.c. arī ir risināmi, piemērojot Darba likuma normas.

Slēdzot darba līgumu ar kapitālsabiedrības valdes locekli, jāatceras, ka šīm tiesiskajām attiecībām vienlaikus ar darba tiesību regulējumu piemērojams arī komerctiesību regulējums. Turklāt atsevišķos aspektos šie regulējumi būtiski atšķiras. Viens no tiem ir tiesisko attiecību izbeigšana. G.Audže norādījusi, ka judikatūrā ir atzīts, ka gadījumā, kad starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli ir noslēgts darba līgums par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, šādu tiesisko attiecību izbeigšanu regulē Komerclikuma normas, nevis Darba likuma normas (piemēram, valdes locekli nav nepieciešams mēnesi iepriekš brīdināt par darba līguma laušanu).

Praksē veidojas arī sarežģītas nestandarta situācijas, piemēram, kad ar kapitālsabiedrības valdes locekli noslēgts viens darba līgums gan par valdes locekļa, gan cita amata – uzņēmuma vadītāja, finanšu direktora – pienākumu pildīšanu. Šādā gadījumā, izbeidzot tiesiskās attiecības, var rasties strīds, vai Komerclikuma normas piemērojamas arī tiesiskajām attiecībām, kas veidojas, pildot otra amata pienākumus. Lai izvairītos no strīdus situācijām, darba līgumā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli jāietver noteikumi, kas skaidri norāda, kā izbeidzamas šīs tiesiskās attiecības. Būtiski ietvert arī noteikumu, kas paredz, ka tiesiskās regulējuma pretrunu gadījumā piemērojamas Komerclikuma, nevis Darba likuma normas. Juriste, vērtējot situāciju, kad starp valdes locekli un kapitālsabiedrību ir noslēgts pilnvarojuma līgums, iesaka līgumā  ietvert noteikumus par šādiem aspektiem:

• atlīdzības piemērošanu un tās apmēru (pilnvarojuma līgums var būt gan atlīdzības, gan bez atlīdzības līgums);
• būtiskākajiem, specifiskākajiem pilnvarnieka (valdes locekļa) uzdevumiem;
• valdes locekļa uzdevumu izpildes organizēšanu – vieta, laiks, atvaļinājums;
• piemērojamajām sociālajām garantijām, apdrošināšanu;
• līguma izbeigšanas kārtību.

Atgādinām, ka Komerclikuma 221. panta 8. daļa noteic, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, — ar dalībnieku lēmumu. Tātad dalībnieku kopsapulce var pieņemt, piemēram, atlīdzības noteikumus, kuros regulēta arī valdes locekļa atlīdzības izmaksa, tostarp gan atvaļinājuma pabalsta piešķiršana, gan atsaukšanas pabalsta piešķiršanas kārtība, piemēram, sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Ja bez pilnvarojuma līguma valdes loceklim ir arī bijis noslēgts darba līgums par konkrētu pienākumu veikšanu, piemēram, viņš pildījis finanšu direktora amatu, tad attiecībā uz šo līgumu būtu jāņem vērā regulējums, ko noteic Darba likums. KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece zvērināta advokāte Ieva Tillere-Tilnere žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2015. gada oktobra numurā norāda, ka attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar darbinieku atbrīvošanu likvidācijas procesā, bez Darba likuma 112. pantā paredzētā atlaišanas pabalsta (no vienas līdz četrām mēneša vidējās izpeļņām atkarībā no darbinieka stāža sabiedrībā) ir izmaksājama arī atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Būtiski, ka saskaņā ar pēdējiem grozījumiem Darba likumā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu nodarbinātības periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Līdz ar to, piemēram, gadījumā, ja darbinieks pēdējos piecus vai vairāk gadus nav izmantojis vai ir nepilnīgi izmantojis atvaļinājumu, ir jākompensē neizmantotais atvaļinājums par visu šo periodu nevis pēdējo gadu.