Jautājums: Vai ir iespējams atsevišķi identificēt situācijas, kad uzņēmums riska zonā un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes uzmanības lokā nonāk tieši grāmatveža pieļauto kļūdu un pārkāpumu dēļ?

Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore:

"Audits un citas lielās nodokļu pārbaudes parasti netiek uzsāktas tikai kļūdu dēļ. Kļūdas tiek analizētas pirmā līmeņa pārbaudēs - datu ticamības novērtējumos. Bieži konstatējam, ka atšķiras darījuma partneru vienam par otru sniegtā informācija. Sākot pētīt situāciju, konstatējam, ka viens darījumu deklarējis vienā periodā, otrs - citā. Izplatīts pārkāpums ir tas, ka tiek kavētas deklarāciju iesniegšanas - nezinu, kurā gadījumā tā ir grāmatvežu atbildība un kurā gadījumā pašam grāmatvedim šie dokumenti netiek iesniegti laikā. Tāpat uzņēmumi praktizē iesniegt deklarāciju ar vieniem datiem un pēc tam tos labot. Reizēm nav saprotams, kā var būt, ka uzņēmums vienu deklarāciju labo sešas, septiņas, dažreiz pat divpadsmit reizes. Vai nu grāmatvedībā ir tik liels haoss, vai arī notiek kādas manipulācijas ar datiem."

Vispārēji nodokļu kontroles visbiežāk tiek sāktas saistībā ar divu veidu lielajiem pārkāpumiem - iesaistīšanās darījumu ķēdēs ar šaubīgiem darījumu partneriem, un iespējama aplokšņu algu izmaksa, kur galvenie indikatori, ko VID ņem vērā, ir informācija par nodarbināto personu skaitu, algu lielumu, stundu likmēm, uzņēmējdarbības sektoru un apgrozījumu, informē S. Garanča.

Plašāk par VID nodokļu pārbaudēm lasiet intervijā ar S. Garanču žurnāla "Bilance" decembra (456.) numurā.