0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAIZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀMVai visiem darbiniekiem būtu jāapmaksā svētku dienas, kurās tie nav strādājuši?

Vai visiem darbiniekiem būtu jāapmaksā svētku dienas, kurās tie nav strādājuši?

Viena no Darba likuma neatrisinātām problēmām ir 74. panta pirmajā daļā esošā prasība apmaksāt svētku dienu, ja tā sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu. Vai visos gadījumos šādu dienu būtu jāapmaksā? Ar Darba likumā esošo algoritmu viss ir kārtībā, ja mēnesī nav svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Faktiski šo pašu jautājumu var uzdot savādāk: cik normālā darba laika darba dienu ir mēnesī ar svētku dienām, ja tās iekrīt no pirmdienas līdz piektdienai? Vai vēl savādāk: ir vai nav jāapmaksā svētku diena darbiniekam ar „cieto” algu? Ir taču…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grebenko
Maija Grebenko, žurnāla "BILANCE" galvenā redaktore

Viena no Darba likuma neatrisinātām problēmām ir 74. panta pirmajā daļā esošā prasība apmaksāt svētku dienu, ja tā sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu. Vai visos gadījumos šādu dienu būtu jāapmaksā? Ar Darba likumā esošo algoritmu viss ir kārtībā, ja mēnesī nav svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

Faktiski šo pašu jautājumu var uzdot savādāk: cik normālā darba laika darba dienu ir mēnesī ar svētku dienām, ja tās iekrīt no pirmdienas līdz piektdienai? Vai vēl savādāk: ir vai nav jāapmaksā svētku diena darbiniekam ar „cieto” algu?

Ir taču zināms, ka minētajiem darbiniekiem aprēķina vienādu algu neatkarīgi no darba dienu skaita konkrētajā mēnesī?! Un arī tādos mēnešos, kad divas, trīs vai četras darba dienas sakrīt ar svētku dienām, alga no tā nemainās! Vai tas nozīmē, ka darbiniekam tiek apmaksātas reālas darba dienas (izņemot svētku dienu, kas iekrita darba dienā) un klāt vēl par svētku dienām tiek „izmaksāta noteiktā darba samaksa”?

Atgriezīsimies pagātnē (2003. gads, otrā DL redakcija, toreiz tas bija 73. pants).

Atlīdzība par to, ka nav iespējams pelnīt iztiku darba līgumā solītajā dienā (jo tā ir svētku diena, kas sakrīt ar darba dienu), bija paredzēta tiem darbiniekiem, kas neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, un viņam ir noteikta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu.

Iespējams, no likuma teksta pienākums apmaksāt svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, bet darbinieks ar konkrētu darba samaksu tajā nestrādāja, izsvītroja tieši tādēļ, ka tas ir pašsaprotami arī bez precizējuma? Citi darbinieki no tā necieš!

Jebkurā gadījumā tagad (nu jau 74. pantā) nav precizēts, uz kuriem darbiniekiem attiecināma šāda procedūra. Jāmaksā atlīdzība, kas ir šāda: -          ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu; -          ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

No vienas puses, grāmatveži gadiem ilgi lieto tā saucamo grāmatvežu kalendāru, kurā normālais darba laiks ir uzrādīts stundās un dienās, neņemot vērā svētku dienas un svētku dienās esošo stundu skaitu. Turklāt arī pirmssvētku dienās stundu skaits ir par vienu mazāks. Tieši šādi ir aprēķināts gada laikā esošo normālā darba laika stundu skaits (2015. gadā – 1994 stundas, ja noteikta piecu darba dienu nedēļa ar astoņu stundu garu darba dienu). Šis stundu skaits tiek dalīts ar 12 mēnešiem, lai iegūtu vidējo stundu skaitu mēnesī gada laikā (2015. gadā – 166,17 stundas), un ar šo vidējo stundu skaitu tiek dalīta minimālā mēneša darba alga (kuru nosaka Ministru kabinets), lai iegūtu minimālo stundas tarifa likmi (2015. gadā – 360 EUR/166,17 st. = 2,166 EUR/st.). Gadiem ilgi visos MK noteikumos tika piemērota šī formula minimālās stundas tarifa likmes noteikšanai. Tieši šāds darba dienu un stundu skaits tika uzskatīts par konkrētam gadam atbilstošo normālo darba laiku, nevis likumā definētais vispārīgais princips (40 stundas nedēļā, 8 stundas dienā).

Bilance18Visu rakstu “Vai uz šo jautājumu var viennozīmīgi atbildēt?” lasiet žurnālā BILANCE, Nr.18 (366)