0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTI5.jūlijā stājies spēkā jaunais Muitas likums

5.jūlijā stājies spēkā jaunais Muitas likums

Informējam, ka  Saeimā 2. jūnijā pieņemtais jaunais Muitas likums stājas spēkā 2016.gada 5.jūlijā (turpmāk – likums).Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 2004.gada 18.marta Muitas likums.Likumā ir šādas būtiskākās izmaiņas:likumā ir sistematizēti un nepārprotami noteikti deleģējumi Ministru kabinetam noteikt dažādus ar muitas jomu saistītus jautājumus.Likumā ir skaidroti termini, kuri iepriekš netika skaidroti, taču tika lietoti nacionālajos normatīvajos aktos muitas jomā, piemēram „muitas iestāde”, „muitas amatpersona” u.c.Likumā ir jaunas normas, kas precizē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (EEK) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr.952/2013), un ar to saistīto…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv

Informējam, ka  Saeimā 2. jūnijā pieņemtais jaunais Muitas likums stājas spēkā 2016.gada 5.jūlijā (turpmāk – likums).

Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 2004.gada 18.marta Muitas likums.

Likumā ir šādas būtiskākās izmaiņas:

  • likumā ir sistematizēti un nepārprotami noteikti deleģējumi Ministru kabinetam noteikt dažādus ar muitas jomu saistītus jautājumus.
  • Likumā ir skaidroti termini, kuri iepriekš netika skaidroti, taču tika lietoti nacionālajos normatīvajos aktos muitas jomā, piemēram „muitas iestāde”, „muitas amatpersona” u.c.
  • Likumā ir jaunas normas, kas precizē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (EEK) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr.952/2013), un ar to saistīto regulu piemērošanas jautājumus.

Piemēram, likumā ir noteikts, ka VID nepaziņo parādniekam radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 10 euro, tādā veidā precizējot Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās regulas Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 88.pantu, kas dod izvēles iespēju nepaziņot muitas maksājumu parādu, mazāku par 10 eiro.

Tāpat likumā ir noteikts, ka nokavējuma naudas aprēķināšanu un iekasēšanu muitas nodoklim VID veic saskaņā ar regulas Nr.952/2013 nosacījumiem. Līdz šim tas tika veikts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Likumā ir noteikti nosacījumi, lai, piemērojot regulas Nr.952/2013 45.pantu, varētu apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi un nesniegt galvojumu, piemērojot regulas Nr.952/2013 112.pantu, nesniegt galvojumu un nemaksāt kredīta procentus, kā arī, piemērojot regulas Nr.952/2013 114.pantu, nemaksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu, tādā veidā nosakot kritērijus regulā Nr.952/2013 minētajiem terminiem “nelabojams kaitējums” un “nopietni ekonomiski vai sociāli sarežģījumi”.

Likumā ir noteikta muitas iestāžu rīcība ar precēm īpašos gadījumos, t.i., regulas Nr.952/2013 198.panta 1.punkta "a" apakšpunktā, "b" apakšpunkta "i" un "iv" ievilkumā un "c" apakšpunktā minētajos gadījumos, paredzot, ka minētajos gadījumos muitas iestādes aiztur preci, par to rakstveidā paziņojot deklarētājam, preču īpašniekam vai personai, kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar precēm, vai viņu pārstāvjiem, vai jebkurai citai personai, pie kuras atrodas aizturamās preces, tādējādi informējot minētās personas par situāciju un ļaujot noteiktā periodā nokārtot situāciju attiecībā uz aizturētajām precēm.

Likumā ir jauna norma, kas paredz muitas amatpersonai tiesības veikt personas pārmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka pie personas neatrodas muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces, vai nedeklarētā skaidrā nauda, vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, no ārpuses pārbaudot personas apģērbu un pieskaroties personai.

Likumā attiecībā uz personu tiek lietots termins „aplūkošana” un noteikta personas aplūkošanas kārtība, kas spēku zaudējušajā Muitas likumā tika regulēta nodaļā „Personas apskate”.

Likumā ir jauna norma, kas iestrādāta, lai noteiktu, kas saprotams ar muitas jomu regulējošos Eiropas Savienības normatīvajos aktos minēto terminu “nopietni, atkārtoti un maznozīmīgi muitas vai nodokļu likumu, noteikumu vai tiesību aktu pārkāpumi”. Pantā noteikti kritēriji, izpildoties kuriem, uzskatāms, ka persona izdarījusi nopietnu, atkārtotu vai maznozīmīgu muitas vai nodokļu tiesību aktu pārkāpumu, kas saistīti ar muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildi.

Likums vairs neparedz tādu institūtu kā muitas brokeris, jo saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem pārstāvis muitā var būt jebkura persona.

Tāpat likumā vairs nav nodaļas “Atteikšanās no precēm par labu valstij”, deleģējot Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā iesniedz iesniegumu par atteikšanos no precēm par labu valstij, iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamos dokumentus.

Likumā vairs nav paredzētas normas, kas dublējas ar citos normatīvajos aktos noteikto, piemēram, normas par muitas amatpersonu likumīgajiem rīkojumiem un prasībām, kas noteiktas likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6.pantā, 13.panta ceturtajā daļā un 20.panta pirmajā daļā, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā, un ierēdņa solījumu, kas paredzēts Valsts civildienesta likuma  13.pantā.