Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas izstrādāts, lai noteiktu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru, kā arī regulētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu (sasniedzot finansējuma apmēru 4% no IKP 2020.gadā), tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

Likumprojekts paredzētu, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā**.

Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst:

• ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe;
• zobārstniecības palīdzība;
• ārstu speciālistu sniegtā aprūpe (sekundārā ambulatorā palīdzība);
• medicīniskā aprūpe mājās;
• Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums;
• palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (traumpunktos);
• diagnostiskie izmeklējumi;
• ārstniecība dienas stacionārā;
• stacionārā aprūpe (neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā);
• valsts kompensējamie medikamenti;
• medicīniskā rehabilitācija.

Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas, būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (veselības aprūpes minimumu):

• neatliekamo medicīnisko palīdzību;
• dzemdību palīdzību;
• zobārstniecības palīdzību akūtos gadījumos;
• ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;
• veselības aprūpes pakalpojumus saslimšanu ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā.

*Piemēram, bērni (līdz 18 gadu vecumam), pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas, I un II grupas invalīdi, personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, vai ir pilna laika studējošie u.c.

**2018.gadā – 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas;2019.gadā – 3% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas; 2020.gadā – 5% no divpadsmitkārtīgās minimālās mēneša darba algas.