Ministru kabinets 22. septembrī izskatīja un akceptēja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam”. Ziņojumā iekļauti valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā panāktie un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmē izdiskutētie priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Tie ietver nākamā gada būtiskākās prioritātes – veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, Satversmes tiesas spriedumu izpildi labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritāros pasākumus un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma paplašināšanai.

Attiecībā uz izmaiņām nodokļos paredzēts:

• valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes mazināšana par 1 procentpunktu;
• ienākumu sliekšņa līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1 800 eiro mēnesī;
• minimālā VSAOI apmēra ieviešana;
• akcīzes nodokļa likmju tabakas izstrādājumiem paaugstināšana;
• transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņas;
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale pašvaldību budžetā. IIN ieņēmumus nākamajā gadā paredzēts pārdalīt pašvaldību budžetā no 80% uz 75% un valsts pamatbudžetā no 20% uz 25%.

Tiek paredzēts noteikt, ka minimālo ienākumu slieksnis nevar būt zemāks kā 20% no pārskata gadā publicētās ienākuma mediānas apmēra. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura cilvēkam ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem. Pirmā minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana paredzēta 2022. gada 1. jūlijā, kas tiks veikta, ņemot vērā pēdējo aktuālo ienākumu mediānu (kas būs 2020. gada ienākumu mediāna).

Paredzēts minimālo ienākumu sliekšņu apmērus noteikt attiecīgajos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību reglamentējošos likumos, nosakot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, pakalpojumu un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību. Paredzēts, ka noteiktā metode tiks piemērota, nosakot šādus minimālo ienākumu sliekšņus:

• trūcīgas mājsaimniecības ienākuma slieksnis;
• GMI slieksnis;
• valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;
• valsts minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas).

No 2021.gada 1.janvāra trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek plānots 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

Tāpat plānots minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi noteikt 25% no ienākumu mediānas (136 eiro), savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības 30% no ienākumu mediānas (163 eiro). Minimālo vecuma pensijas apmēru par katru apdrošināšanas stāža gadu paredzēts noteikt, piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu – 1,1 (laikā no 2021.-2024.gadam un koeficientu 1,2 no 2025.gada), un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.

Izmaiņas paredzētas arī invaliditātes pensijas aprēķinā un nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru paredzēts noteikt kā procentuālo apmēru no ienākumu mediānas, kas vecuma gadījumā būtu 20% no ienākumu mediānas (109 eiro). Ar 2021. gada 1. janvāri arī GMI slieksni plānots noteikt 20% apmērā no ienākumu mediānas – 109 eiro apmērā.

Plānots pārskatīt arī apbedīšanas pabalsta apmēru, piesaistot to valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, līdz ar to tas varētu būt 327 eiro. Tāpat plānots pārskatīt bezdarbnieka pabalsta apmēru tām personām, par kurām kāda iemesla dēļ nav veiktas nepieciešamās sociālās iemaksas. Ziņojumā minētas vēl virkne dažādu izmaiņu, kuras rosinājušas dažādas ministrijas.

Pārskatot budžeta izdevumu daļu, veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. un turpmākajos gados. Tāpat augstākajā izglītībā minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai plānots finansējums 7,2 miljoni gan 2021., gan turpmākajos gados.

Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljonu eiro apmērā. Tas ietver minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Ziņojumā norādīts, ka VSAOI likmes mazināšanas par 1 procentpunktu kopējā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu būs negatīva: -75,6 miljonu eiro apmērā katrā no nākamajiem trim gadiem. Arī ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1 800 eiro mēnesī ietekme uz valsts kopbudžetu ir negatīva: -41,6 miljonu eiro apmērā ik gadu.

COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. Minimālā VSAOI apmēra ieviešanas ietekme valsts kopbudžetā aprēķināta +73,3 miljonu eiro apmērā 2021. gadā, +150,5 miljonu eiro apmērā 2022. gadā un +166,9 miljonu eiro apmērā 2023. gadā.

Zemkopības ministrijas ieskatā ļoti svarīgi būtu saglabāt arī turpmāk pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piecu procentu likmi  Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā.

Lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju un atbalstu strādājošajiem, paredzēts turpināt darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu. Līdz nākamā gada 1. jūnijam Ministru kabinetā paredzēts iesniegt informatīvo ziņojumu par tālāku darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā.

Valdības priekšlikumi vēl būs jāvērtē Saeimā.