0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAValdība rosina atlikt administratīvo sodu reformu, arī jaunie sodi par grāmatvedības pārkāpumiem varētu stāties spēkā vēlāk

Valdība rosina atlikt administratīvo sodu reformu, arī jaunie sodi par grāmatvedības pārkāpumiem varētu stāties spēkā vēlāk

Valdība 26. novembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā", kas paredz atcelt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos par pusgadu - 2020. gada 1. janvāra vietā likums varētu stāties spēkā tikai 2020. gada 1. jūlijā. Valdība arī lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu. Administratīvās atbildības likums paredz mainīt administratīvo sodu sistēmu, paredzot, ka administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem tiek ierakstīti atsevišķajos nozaru likumos, nevis, kā līdz šim, vienā likumā (šobrīd - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Tāpat mainītos naudas sodu mērvienības, konkrētu summu vietā likumos paredzot "soda vienību" skaitu, savukārt Administratīvās atbildības likumā nosakot vienas šādas naudas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

dokumenti likumiValdība 26. novembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā", kas paredz atcelt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos par pusgadu - 2020. gada 1. janvāra vietā likums varētu stāties spēkā tikai 2020. gada 1. jūlijā. Valdība arī lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Administratīvās atbildības likums paredz mainīt administratīvo sodu sistēmu, paredzot, ka administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem tiek ierakstīti atsevišķajos nozaru likumos, nevis, kā līdz šim, vienā likumā (šobrīd - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Tāpat mainītos naudas sodu mērvienības, konkrētu summu vietā likumos paredzot "soda vienību" skaitu, savukārt Administratīvās atbildības likumā nosakot vienas šādas naudas soda vienības apmēru, kas sākotnēji paredzēts 5 eiro.

Valsts iestādēm nav izdevies laikus pagūt izdarīt virkni darbu, kas nepieciešami jaunā likuma ieviešanai. Iekšlietu ministrija brīdinājusi, ka atbilstošā līmenī nav sagatavotas informācijas sistēmas (primāri - Sodu reģistrs, kā arī jauna Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma), turklāt iestādes vēl neesot gatavas strādāt pēc jaunā regulējuma.

Tāpat krietni iekavējies darbs pie grozījumiem nozaru regulējošajos likumprojektos, kuros jāiekļauj jaunā administratīvo pārkāpumu kodifikācija (soda mēri). No 124 likumprojektiem, kuros jāietver administratīvās atbildības regulējums, uz šāgada 22. novembri Saeimā bija iesniegti tikai 92. Tādējādi aptuveni 25 procenti nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektu vēl nav sasnieguši Saeimu. Savukārt no Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem aptuveni 25 procenti likumprojektu nav izskatīti visos trijos lasījumos.

Administratīvo sodu regulējuma izmaiņas skar arī grāmatvedības jomu - vieni no atbilstoši jaunajam regulējumam pieņemtajiem grozījumiem bija likumā "Par grāmatvedību", nosakot jaunus administratīvo sodu apmērus par grāmatvedības pārkāpumiem. Līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās atlikšanu, arī šie grozījumi varētu stāties spēkā pusgadu vēlāk.

Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai.