Ministru kabinets 4. februārī apstiprinājis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un dažas citas ārpakalpojumu grāmatvežu darbības regulējuma izmaiņas.
Noteikti precīzi pārejas periodi
Grozījumi iegūs likumisku spēku pēc to pieņemšanas Saeimā (daļa no tiem – no šāgada 1. jūlija), taču to saglabās tikai neilgu laiku, jo jau no 2021. gada paredzēts stāties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam. Paredzams gan, ka jaunā likuma normas būs gandrīz identiskas spēkā esošā likuma grozījumiem – patlaban abos likumprojektos normas gandrīz sakrīt, lai gan esošā likuma grozījumu projektā ir dažas normas, kas pašlaik publiski pieejamajā jaunā likuma projekta versijā vēl nav atrodamas. Tas attiecas tieši uz papildinājumiem likuma pārejas noteikumos, kas paredz konkrētus pārejas perioda termiņus:
“Ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. februārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze, līdz 2024. gada 1. februārim viņa profesionālā kvalifikācija var tikt atzīta par atbilstošu ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai, ja viņš ir uzsācis vai turpina šā likuma 3. panta trešās daļas 2. punktā noteiktajam profesionālās kvalifikācijas standartam atbilstošas studijas un katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim ir tiesības uz vecuma pensiju vai līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, tad ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim viņš var saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci arī bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšanas”.
Vienkāršākā valodā žurnāla “Bilance” konferencē pagājušā gada novembrī to skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte, sakot, ka pārejas periods visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem paredzēts divu gadu ilgumā, bet papildus vēl divu gadu (tātad kopā četru gadu) pārejas periods būs paredzēts tiem, kam nebūs licences saņemšanai nepieciešamās izglītības un kas uzsāks tās apgūšanu: “Uzrādot dokumentu, ka cilvēks ir uzsācis mācības, vēl divus gadus varēs turpināt strādāt bez licences arī kā ārpakalpojuma sniedzējs vai šāda uzņēmuma galvenais grāmatvedis.” Savukārt vēl papildus divu gadu, kopā jau sešu (2+2+2) gadu pārejas periods būs paredzēts pensionētajiem (vai pirmspensijas vecumā esošajiem) ārpakalpojumu grāmatvežiem.
Normas, kas attiecas uz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un ir identiskas gan esošā likuma grozījumos, gan jaunā likuma projektā, paredz, ka:
- licences izsniegšanu un ārpakalpojumu grāmatvežu uzraudzību veiks Valsts ieņēmumu dienests
- licence tiks izsniegta uz pieciem gadiem
- ārpakalpojumu grāmatveži tiks ierakstīti publiskā, VID uzturētā reģistrā
Citas, detalizētākas normas tiks ierakstītas Ministru kabineta noteikumos (piemēram, par licences maksu (lai gan jau publiski izskanējis, tāpat arī šo grozījumu anotācijā minēts, ka tā būs 100 eiro), par licences izsniegšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību, licences darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību, ierobežojumiem licences saņemšanai, utt.
Ekonomiskie noziedznieki par ārpakalpojumu grāmatvežiem strādāt nedrīkstēs
Ārpus licencēšanas jautājumiem jaunais grozījumu projekts arī likumā “Par grāmatvedību” nostiprina ārpakalpojumu grāmatvežu pienākumu ievērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības (pamatā – ziņošana par aizdomīgajiem darījumiem), lai gan šāds pienākums jau izriet no paša NILLTPFN likuma, kur ārpakalpojumu grāmatveži minēti pie likuma subjektiem.
Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka par ārpakalpojumu grāmatvežiem nedrīkstēs strādāt tādas fiziskās personas, kuras ir sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kuras nav reabilitētas vai kurām nav noņemtas vai dzēstas sodāmības. Šādas fiziskās personas arī nedrīkstēs ieņemt vadošus amatus vai būt par patieso labuma guvēju ārpakalpojuma grāmatvedim. Jāievēro, ka šeit ir uzsvars tieši uz ekonomiska rakstura noziegumiem. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, cilvēkiem, kas sodīti par noziegumiem pret vidi vai veselību, atļauts strādāt ārpakalpojuma grāmatveža profesijā, jo “šādu noziedzīgu nodarījumu cēloņsakarība ne vienmēr būs saistīta ar materiālā labuma gūšanu, kā tas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, nodokļu krāpšanas vai citos materiāla rakstura noziedzīgu nodarījumu gadījumos.”
