0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILIKUMDOŠANAValdība izskatījusi nozīmīgus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Valdība izskatījusi nozīmīgus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Valdībā 4. oktobrī izskatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” , kurš Valsts sekretāru sanāksmē bija izsludināts 19. maijā. Septembrī atjaunotajā likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējošo normatīvo bāzi, kas veicinātu labprātīgu PVN nomaksu, kā arī īstenotu Parīzes protokola papildu nolīguma nosacījumus (par militāro pasūtījumu piegādēm piemērojamo PVN 0% likmi), kā arī ieviestu Eiropas Padomes 2016.gada 25.maija direktīvu 2016/856/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu (turpmāk – Direktīva 2016/856/ES). Likumā precizēta arī terminoloģija, piemēram, Visā PVN likuma tekstā aizstāts vārds “renovācija” …


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

PVNValdībā 4. oktobrī izskatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” , kurš Valsts sekretāru sanāksmē bija izsludināts 19. maijā.

Septembrī atjaunotajā likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējošo normatīvo bāzi, kas veicinātu labprātīgu PVN nomaksu, kā arī īstenotu Parīzes protokola papildu nolīguma nosacījumus (par militāro pasūtījumu piegādēm piemērojamo PVN 0% likmi), kā arī ieviestu Eiropas Padomes 2016.gada 25.maija direktīvu 2016/856/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu (turpmāk – Direktīva 2016/856/ES). Likumā precizēta arī terminoloģija, piemēram, Visā PVN likuma tekstā aizstāts vārds “renovācija”  ar vārdu “atjaunošana”, vārdu “rekonstruē”  ar vārdu “pārbūvē”, tādējādi nodrošinot, ka PVN likumā tiks lietota terminoloģija atbilstoši Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai.

Cita starpā likumprojektā ir iekļautas arī šādas būtiskas normas:

Izslēgts PVN likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkts, lai sakārtotu PVN likuma normu atbilstību PVN direktīvas nosacījumiem, tādējādi neradot pretrunīgu normu skaidrojumu attiecībā uz PVN piemērošanu atsevišķu kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem.

Izteikts jaunā redakcijā PVN likuma 52.panta pirmās daļas 23.punkts, lai noteiktu ka ar PVN neapliek azartspēles, izlozes un loterijas, tajā skaitā, azartspēles un izlozes, kuru organizēšana notiek ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Izteikta jaunā redakcijā PVN likuma 97.panta pirmā daļa, nosakot, ka priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts PVN rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Tādējādi tik samazināts PVN deklarāciju labojumu skaits, neveidojot valsts budžetam un datu salīdzināšanai starp darījumu partneriem būtisku risku. Šī norma nav attiecināma uz no citas dalībvalsts PVN maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju PVN maksātājiem saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta pirmo daļu.

Izteikta PVN likuma 115.panta otrā daļa jaunā redakcijā, nosakot, ka PVN taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis jaunreģistrētam PVN maksātājam (kurš taksācijas gadā reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā) un šis PVN taksācijas periods tiek saglabāts uz sešiem kalendāra mēnešiem kopš reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistra, ja vien neizpildās šā panta pirmās daļas nosacījumi.

Izteikta PVN likuma 115.panta trešā daļa jaunā redakcijā, nosakot, ka PVN taksācijas periods ir viens ceturksnis reģistrētam PVN maksātājam, ja netiek īstenots neviens no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Precizējot 115.panta piekto un sesto daļu, reģistrētam PVN maksātājam nav paredzēts PVN taksācijas periods puse no kalendāra gada.

Papildinot PVN likuma 115.pantu ar 6.1 daļu ir noteikts, kad jaunreģistrētiem PVN maksātājiem jāmainās  taksācijas periodam uz vienu ceturksni un ir atrunāta kārtība kā šie PVN maksātāji informē VID par taksācijas perioda maiņu.

Precizēta PVN likuma 123.panta otrā daļa, nosakot vienādu PVN un muitas nodokļa piemērošanas kārtību precēm, kurām piemēro muitas procedūru “pagaidu ievešana”, saskaņā ar kuru ievedamās preces ir daļēji atbrīvotas no muitas nodokļa maksāšanas.

Precizēta PVN likuma 123.panta piektā daļa, skaidri nosakot, kā PVN aprēķina un iemaksā valsts budžetā, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā.

Precizēta PVN likuma 118.panta astotā daļa,  nosakot, ka VID ir tiesīgs pieprasīt, lai reģistrēts PVN maksātājs iesniedz PVN deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi kalendāra mēnesī, nevis reizi  taksācijas periodā, kā tas ir šobrīd, nodrošinot vienādas prasības reģistrētiem PVN maksātājiem, neatkarīgi no tā, kāds ir PVN taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai. Šis likumprojektā iekļautais regulējums piemērojams tādiem reģistrētiem PVN maksātājiem, kuriem, veicot informācijas pārbaudi (piemēram, operatīvās darbības ietvaros), tiek konstatēti riski PVN nenomaksāšanā vai PVN izkrāpšanā. Skaidrojums par PVN likuma 118.panta astotās daļas normas piemērošanu tiks iekļauts VID izstrādātajā publiski pieejamā PVN likuma piemērošanas informatīvajā materiālā (metodikā).

Lai veicinātu PVN pārmaksu atmaksu uzņēmējiem, ir samazināta PVN likuma 109.panta piektās daļas 5.punktā minētā summa no 11382,97 EUR uz 5 000 EUR (pārmaksāto summu atmaksā 30 dienu laikā).

Izteikta jauna redakcijā 109.panta ceturtā daļa, lai mazinātu tās interpretācijas iespējas:

"Valsts ieņēmumu dienests šā panta trešajā daļā minēto pārmaksu atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu, ir apstiprinājis taksācijas gada pēdējā taksācijas periodā deklarēto pārmaksāto nodokļa summu".

Papildināts PVN likuma 105.pants ar 2.1 daļu, nosakot gadījumus, attiecībā uz kuriem izpildās šā panta pirmajā daļā minētais nosacījums par parāda rašanu pēdējo triju taksācijas gadu laikā, novēršot šā regulējuma interpretācijas iespējas .

Izteikts jaunā redakcijā PVN likuma 9.panta otrās daļas 2.punkta “c” apakšpunkts, izslēdzot nosacījumu, ka jaunam transportlīdzeklim jābūt reģistrētam iegādes dalībvalstī ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms personas atgriešanās Latvijā, lai par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību neuzskatītu jauna transportlīdzekļa saņemšanu iekšzemē.

Izslēgts PVN likuma 116.panta otrās daļas 4.punkts, kas paredz, ka viens no PVN deklarācijas pielikumiem ir pārskats par piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām, mazinot administratīvo slogu reģistrētiem PVN maksātājiem un VID.

Izsakot jaunā redakcijā PVN likuma 135.panta septīto daļu un svītrojot šā panta astoto daļu, tiek noteikts, ka lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs informāciju par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību norāda pēctaksācijas gada janvāra, februāra, marta vai pirmā ceturkšņa PVN deklarācijā, nevis līdz pēctaksācijas gada 1.februārim sniedzot VID atsevišķo pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs reģistrētiem PVN maksātājiem un VID.

Papildinot PVN likuma 50.pantu ar jaunu 7.1 daļu un astoto daļu ar 4.punktu, tiek noteikts, ka PVN 0 procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro tieši:

  • a) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrēta Sabiedroto spēku štāba personāla locekļiem un viņu apgādājamiem Sabiedroto spēku štāba veikalā saskaņā ar Parīzes protokola papildu nolīguma nosacījumiem un ierobežojumiem;
  • b) degvielas piegādēm, kas Latvijā piegādāta Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai un tās diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem un  administratīvi tehniskajam personālam.

Papildinot PVN likuma 61.pantu ar astoto daļu un 63.pantu ar sesto daļu, tiek noteikts, ka citas dalībvalsts PVN maksātājam un trešās valsts un trešās teritorijas PVN maksātājam ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus iekšzemē tikai Latvijas Republikā atzītam Sabiedroto spēku štābam.

PVN likuma 85.panta otrā daļa paredz, ja, veicot preču importu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā muitas parāds jānodrošina ar muitas galvojumu, tad persona, kas atbildīga par muitas parāda samaksu, iesniedz galvojumu par PVN parādu, ja šī persona nav saņēmusi atļauju piemērot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos. Saskaņā ar Muitas likumu 1.panta 3.punktu – “muitas lietas ir Savienības Muitas kodeksa 5.panta 2.punktā minētajos tiesību aktos muitas jomā un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto darbību un pasākumu kopums, kurus piemērojot tiek īstenota muitas politika”. No minētās normas izriet, ka normatīvie akti muitas jomā, tostarp tādi, kas nosaka gadījumus, kad muitas parāds jānodrošina ar galvojumu, ir Savienības Muitas kodeksa 5.panta 2.punktā minētie tiesību akti, un tie ir:

  • Savienības Muitas kodekss un Savienības vai valsts līmenī pieņemti noteikumi, kas to papildina vai īsteno;
  • kopējais muitas tarifs;
  • tiesību akti, ar kuriem izveido Savienības sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļa;
  • starptautiski nolīgumi, kuros iekļauti muitas jomas noteikumi, ciktāl tie ir piemērojami Savienībā.

 PVN likuma informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām papildināta ar 15.punktu, informējot, ka PVN likums atbilst Direktīvai 2016/856/ES.

Redakcionāli precizējumi ir veikti PVN likuma 70.panta pirmajā daļā, 85.panta otrajā daļā, 104.panta trešajā daļā.