0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSPERSONĀLA DOKUMENTIKuri darba attiecību dokumenti glabājami mūžīgi un kuri - 75 gadus?

Kuri darba attiecību dokumenti glabājami mūžīgi un kuri – 75 gadus?

Lai noteiktu personas darba gaitu apliecinošos dokumentus, kā arī izglītojamās personas dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņus, 13. novembra sēdē valdība apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem arhīviski vērtīgiem dokumentiem un to glabāšanas termiņiem." Pašreizējais tiesiskais regulējums arhīvu jomā nenosaka personas darba, dienesta un izglītības arhīviski vērtīgos – ilgstoši (ilgāk par 10 gadiem, bet ne mūžīgi glabājamos) un pastāvīgi (mūžīgi) glabājamos dokumentus un to glabāšanas termiņus. Saskaņā ar Arhīvu likuma 8.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu ilgstoši glabājamie dokumenti ir dokumenti, kuri ilgstoši izmantojami institūcijas vai privātpersonas pienākumu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Lai noteiktu personas darba gaitu apliecinošos dokumentus, kā arī izglītojamās personas dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņus, 13. novembra sēdē valdība apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem arhīviski vērtīgiem dokumentiem un to glabāšanas termiņiem."

Pašreizējais tiesiskais regulējums arhīvu jomā nenosaka personas darba, dienesta un izglītības arhīviski vērtīgos – ilgstoši (ilgāk par 10 gadiem, bet ne mūžīgi glabājamos) un pastāvīgi (mūžīgi) glabājamos dokumentus un to glabāšanas termiņus. Saskaņā ar Arhīvu likuma 8.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu ilgstoši glabājamie dokumenti ir dokumenti, kuri ilgstoši izmantojami institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai; patstāvīgi glabājamie dokumenti – dokumenti, kuriem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme.

Privātpersonas – darba devēji bieži glabā visus darba attiecību dokumentus ilgāk nekā nepieciešams vai arī pretēji, mazāk nekā nepieciešams. Bijušo darba ņēmēju sociālās tiesības uz valsts un izdienas pensijām un citiem sociālajiem maksājumiem ļoti bieži tiek aizskartas, jo nenoteikto glabāšanas termiņu dēļ darba devēji sociālās apdrošināšanas stāža pierādīšanai nepieciešamos darba dokumentus nav saglabājuši. Līdzīga situācija ir ar uzņēmuma attiecību dokumentiem ar fiziskajām personām, mazāk ar izglītības dokumentiem.

Jaunie noteikumi paredz visus personāla dokumentu veidus, kuriem ir arhīviskā vērtība – kuri jāglabā ilgstoši vai mūžīgi - un to glabāšanas termiņus (75 gadus vai pastāvīgi). 75 gadu glabāšanas termiņš ir noteikts šādiem galvenajiem darba attiecību dokumentiem:

  • dokumenti par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu (rīkojuma dokumenti, darba līgumi un to grozījumi, uzteikumi un vienošanās par darba attiecību izbeigšanu), tiem pielīdzināti dokumenti un to reģistri;
  • darbinieku saraksti ar ieņemamā amata norādi, ja tādi tiek sagatavoti;
  • amata un darbu apraksti;
  • uzņēmuma līgumi, uzņēmuma līgumu grozījumi un to reģistri;
  • atzinumi par darbinieka nespēju veikt pienākumus veselības stāvokļa dēļ;
  • līdz 1996. gada 31. decembrim izdotie rīkojuma dokumenti par bērna kopšanas atvaļinājumiem un to reģistri;
  • nepieprasītās darba grāmatiņas un to reģistri;

Tāpat noteikumi nosaka, ka darba attiecību dokumentus, kuri nepieciešami, lai pierādītu tiesības uz izdienas pensiju, glabā 75 gadus neatkarīgi no to radīšanas laika.

Latvijas Nacionālā arhīva un labklājības nozares iestāžu prakse liecina, ka šādā termiņā dokumenti tiek izmantoti sociālās apdrošināšanas stāža pierādīšanai un arodslimību konstatēšanai. Tiesības pārskatīt sociālās apdrošināšanas stāžu bieži tiek izmantotas pēc valsts pensijas piešķiršanas, visa tās saņēmēja mūža laikā, pat 70 un 80 gadu vecumā. Arodslimību konstatēšanas vidējais vecums ir 55 gadi. Minētie apstākļi nosaka nepieciešamību dokumentus glabāt salīdzinoši ilgi – 75 gadus.

Savukārt pastāvīgi (jeb mūžīgi) jāglabā šādi darba attiecību dokumenti:

  • darba koplīgumi, dokumenti par to grozījumiem un izbeigšanu;
  • darbinieku kopsapulces (konferences) protokoli;
  • kolektīva tiesību vai kolektīva interešu strīda izšķiršanas dokumenti;
  • valsts pārvaldes institūcijās noslēgtie autora līgumi, autora līgumu grozījumi un to reģistri, ja tajos ir noteikta autora mantisko attiecību pāriešana;
  • valsts pārvaldes institūciju pārskata dokumenti par ārvalstu komandējumiem, ja tajos ir informācija ar vēsturisku, sabiedrisku, kultūras vai zinātnisku nozīmi.