0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBADEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATIValdība pieņem noteikumus, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu budžeta iestādēs

Valdība pieņem noteikumus, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu budžeta iestādēs

Valdība 19. jūnija sēdē izskatīja jaunus, vērienīgus Ministru kabineta noteikumus  "Gada pārskata sagatavošanas kārtība". To mērķis ir noteikt vienādu normatīvo regulējumu budžeta iestādēm gada pārskata sagatavošanā. Projekts nosaka gada pārskata apjomu, strukturizētu finanšu pārskatu, apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu, finanšu pārskata posteņu strukturētu skaidrojuma formu. Daļa no noteikumu projektā iekļautajām normām saistīta ar informācijas sniegšanu par VID administrētiem valsts budžeta ieņēmumiem. Valsts kontrole revīzijas Nr. 5.1-2-23-1/2010 ietvaros secināja, ka Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļā norādītā informācija ir nepilnīga, jo pārskatā nodokļu ieņēmumi netiek norādīti pēc uzkrāšanas principa, līdz…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: kenteegardin no Visual Hunt / CC BY-SA

Valdība 19. jūnija sēdē izskatīja jaunus, vērienīgus Ministru kabineta noteikumus  "Gada pārskata sagatavošanas kārtība". To mērķis ir noteikt vienādu normatīvo regulējumu budžeta iestādēm gada pārskata sagatavošanā. Projekts nosaka gada pārskata apjomu, strukturizētu finanšu pārskatu, apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu, finanšu pārskata posteņu strukturētu skaidrojuma formu.

Daļa no noteikumu projektā iekļautajām normām saistīta ar informācijas sniegšanu par VID administrētiem valsts budžeta ieņēmumiem.

Valsts kontrole revīzijas Nr. 5.1-2-23-1/2010 ietvaros secināja, ka Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļā norādītā informācija ir nepilnīga, jo pārskatā nodokļu ieņēmumi netiek norādīti pēc uzkrāšanas principa, līdz ar to tas nav veidots atbilstoši SPSGS “Ieņēmumi no darījumiem bez apmaiņas (nodokļi un transferti)” prasībām un tajā nav norādīta informācija par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu aprēķinātajiem ieņēmumiem, nesaņemtajām summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā.

Iepriekš likums neparedzēja valsts budžeta ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti kārtot atbilstoši uzkrāšanas principam, bet saskaņā ar likuma 2017.gada 23.novembra grozījumiem paredzēts, ka sākot ar 2021. gada 1. janvāri VID veiks tā administrēto valsts budžeta ieņēmumu (nodokļu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas) uzskaiti saskaņā ar uzkrāšanas principu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (līdz tam šo ieņēmumu uzskaitē piemēro naudas plūsmas principu saskaņā ar Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaites datiem).

Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra  noteikumos Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 87) iekļautas normas VID administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu valsts budžetā uzskaitei un šajā projektā noteiktas attiecīgās informācijas uzrādīšanas prasības.

Ar Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra protokollēmumu (Protokols Nr. 1, 35.§ 2. – 5. punkts) nolemts atbalstīt uzkrājuma principa ieviešanu VID administrēto valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē. Protokollēmumā ietverts uzdevums VID veikt sagatavošanās darbus, kuru ietvaros jānodrošina informācijas sistēmas atbalsts minētās uzskaites veikšanai, t.i., jānodrošina maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) grāmatvedības uzskaites funkcionalitātes izstrāde, un VID administrēto valsts budžeta ieņēmumu grāmatvedības uzskaites un informācijas atklāšanas kārtības noteikšana atbilstoši uzkrāšanas principam.

Noteikumu projekts ir pamats MAIS prasību detalizēšanai un izstrādei, savukārt MAIS jābūt izstrādātai līdz 2020. gada 31. decembrim, lai no 2021. gada 1. janvāra būtu iespējams:

  • 1)  VID administrētos valsts budžeta ieņēmumus (nodokļus un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu) grāmatvedības uzskaitē uzskaitīt atbilstoši uzkrāšanas principam;
  • 2)  nodrošināt valsts budžeta ieņēmumu kontu skaita samazināšanu VID administrētajiem valsts budžeta ieņēmumiem (jeb vienotā konta ieviešanu);
  • 3)  nodrošināt jaunas paaudzes informācijas sistēmas MAIS izveidi.

Ņemot vērā plānotās izmaiņas un, lai nodrošinātu, ka MAIS izstrādā plānotajos termiņos, t.i., līdz 2020. gada 31. decembrim, MAIS izstrāde ir jāuzsāk ne vēlāk kā 2018. gada 1. jūnijā. Tāpēc projektā noteikts regulējums informācijas atklāšanai par VID administrētiem valsts budžeta ieņēmumiem, lai būtu iespējams izstrādāt MAIS grāmatvedības uzskaites funkcionalitāti  plānotajos termiņos.

Apliecinājums Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu

Sniedzot Apliecinājumu, iestādes vadītājs, iestādes atbildīgais finanšu darbinieks apliecina, ka grāmatvedības uzskaite notiek un gada pārskats ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un, ka grāmatvedības uzskaites process ir organizēts tā, lai grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga un saprotama. Apliecinājums akcentē, kādi preventīvie procesi jāorganizē iestādē, lai sagatavotu kvalitatīvu gada pārskatu. Apliecinājumu sniedz ministrijas un centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija), un pašvaldības par konsolidēto gada pārskatu, Valsts kase par ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un VID par ikgadējo pārskatu par tā administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem. Iestāde, kas veic konsolidāciju, iekšējos normatīvajos aktos nosaka kārtību kādā konsolidācijā iesaistītās iestādes sniedz Apliecinājumu par pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Apliecinājumā iekļautas jomas, kuras saistītas ar grāmatvedības uzskaites un gada pārskata sagatavošanu, tai skaitā iekšējās kontroles sistēmas izveidi, grāmatvedības jautājumos  kompetentu personu iesaisti grāmatvedības kārtošanā, aktīvu un pasīvu uzskaites pilnīgumu un piesardzību to uzrādīšanā. Ja iestāde nevar apliecināt, ka iestādē ieviestās kontroles procedūras nenodrošina kādu no Apliecinājumā minētajām prasībām, tā sniedz ieviešanas pasākuma aprakstu un plānoto ieviešanas datumu.

Revidents apstiprina, ka gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats, izņemot Apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (šo noteikumu 7.pielikums), atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam, par kuru revidents sniedzis attiecīgi atzinumu vai ziņojumu.

Apliecinājuma sadaļā par revidentu ziņojumā/ atzinumā ietvertajām iebildēm, norāda informāciju par izteikto iebildumu, nevis piemēram, par nozares gada pārskata revīzijā Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu, un vadības viedokli par ieteikuma ieviešanas iespējām.

Notikumi pēc bilances datuma

Noteikumu projektā iekļautas definīcijas, kas skaidro, kas ir koriģējoši un nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma, kā arī nosaka šo notikumu iekļaušanas ministrijas un pašvaldības konsolidētajā pārskatā termiņu un apjomu. Koriģējošus un nekoriģējošus notikumus iekļauj pārskatā līdz tā apstiprināšanai publiskošanai. Ministrija un pašvaldība iekšējos tiesību aktos nosaka kārtību, kādā konsolidācijā iesaistītās iestādes iesniedz informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc attiecīgās iestādes pārskata apstiprināšanas publiskošanai, lai to iekļautu ministrijas vai pašvaldības konsolidētajā pārskatā. Koriģējošu un nekoriģējošu notikumu iekļaušanu Saimnieciskā gada pārskatā nodrošinās Valsts kase saskaņā ar saņemto informāciju par šiem notikumiem pēc ministrijas vai pašvaldības pārskata apstiprināšanas publiskošanai. Informāciju par koriģējošiem vai nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, kas saņemta pēc noteikumu projektā noteiktā datuma – 10.augusta, Valsts kasei nesniedz, bet iekļauj atbilstošā gada pārskatā.

Konsolidētajā gada pārskatā un Saimnieciskā gada pārskatā iekļauj informāciju par būtiskiem koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, kā arī aprakstu par valstij nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, ja nav iespējams aplēst attiecīgā notikuma finansiālo ietekmi. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļa vietnē publicēto informāciju kārtējam gadam.

Tiesvedības

Noteikumu projekts nosaka informācijas atklāšanas prasības par tiesvedībām ārvalstu, starptautiskajās un citās tiesu institūcijās, ja ir ticams, ka tiesvedības rezultātā būs nepieciešams resursu izlietojums tiesas nolēmuma izpildei. MK noteikumi Nr. 87 nosaka, ka uzkrājumus zaudējumu atlīdzināšanai veido tā iestāde, kura ir izdevusi prettiesisku administratīvo aktu privātpersonai vai veikusi prettiesisku faktisko rīcību pret privātpersonu. Ja iestāde, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju par aktuālu tiesvedību, secina, ka nevar aplēst iespējamo zaudējumu summu, bet ir ticams, ka tiesas nolēmuma izpildei būs nepieciešami finanšu resursi, tad zembilancē to uzrāda kā iespējamās saistības.

Ja pēc iestādes gada pārskata, ministrijas vai pašvaldības konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai notikušas izmaiņas tiesvedības procesa virzībā vai uzsākta jauna tiesvedība, kuras iznākums nākotnē varētu būtiski ietekmēt iestādes, ministrijas, pašvaldības vai valsts finanšu rādītājus, piemēram, saistību apjomu, informāciju sniedz konsolidējošai iestādei vai Valsts kasei atbilstoši prasībām, kas noteiktas noteikumu projektā informācijas sniegšanai par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

Informācijas atklāšana par grāmatvedības uzskaites principu, klasifikācijas un uzrādīšanas maiņu, kļūdu labošanu

Noteikumu projektā noteikta kārtībā kā budžeta iestāžu gada pārskatos atklāj informāciju par iepriekšējo periodu kļūdu labojumiem, grāmatvedības uzskaites principu maiņu, uzskaites objektu klasifikācijas maiņu un salīdzināmās informācijas uzrādīšanu. Informāciju par būtiskiem kļūdu labojumiem, klasifikācijas un uzrādīšanas maiņu atklāj, koriģējot finanšu pārskatos uzrādīto salīdzināmo informāciju par iepriekšējo pārskata gadu, kā arī detalizēti finanšu pārskata pielikumā paskaidro izmaiņu iemeslus.