0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILIKUMDOŠANAValdībā izskatīts grozījums UIN likumā, kas paredz jaunu pretizvairīšanās normu

Valdībā izskatīts grozījums UIN likumā, kas paredz jaunu pretizvairīšanās normu

Valdība apstiprinājusi grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja šīs ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta, veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums tiek papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, saskaņā ar ES Direktīvu 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. Likumprojekts papildina UIN likumu ar jaunu 6.1pantu un nosaka, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu (KĀS) atbilstošas ārvalstu sabiedrības darījumos (kas veikti nodokļu priekšrocību gūšanai) gūto peļņu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valdība apstiprinājusi grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja šīs ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta, veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums tiek papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, saskaņā ar ES Direktīvu 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību.

Likumprojekts papildina UIN likumu ar jaunu 6.1pantu un nosaka, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu (KĀS) atbilstošas ārvalstu sabiedrības darījumos (kas veikti nodokļu priekšrocību gūšanai) gūto peļņu iekļauj Latvijas nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajā bāzē. KĀS definēšanai, atbilstoši Direktīvas prasībām, likumprojektā noteikta tieša vai netieša (kopā ar saistītajām personām) līdzdalība vairāk kā 50 procenti no kapitāla vai balsstiesībām, vai tiesības saņemt vairāk kā 50 procentus no KĀS peļņas.

Papildus minētajam līdzdalības kritērijam Direktīva nosaka vēl vienu kritēriju KĀS noteikumu piemērošanai. Konkrēti, KĀS noteikumi ir piemērojami, ja pastāvot iepriekšminētajai līdzdalībai KĀS peļņai tās rezidences valstī  netiek uzlikts nodoklis vai šī  peļņa (vai attiecīga veida aktīvu vērtības pieaugums) ir atbrīvota no nodokļa, vai arī īpašām ienākumu kategorijām vai ienākumam, kurš ir mākslīgi novirzīts uz KĀS tiek uzlikts zems nodoklis. Tomēr likumprojektā KĀS tiek definēta tikai pēc pirmā kritērija (līdzdalība), jo kritērijs par KĀS rezidences valsts uzliktā nodokļa vērtējumu, salīdzinot ar UIN, kas būtu jāmaksā KĀS, ja tā būtu UIN maksātāja, nesniegs objektīvu priekšstatu, sakarā ar Latvijas UIN īpašo maksāšanas kārtību (saskaņā ar Likumu UIN ir jāmaksā tikai peļņas sadales brīdī), un to nav iespējams salīdzināt ar KĀS rezidences valstī samaksāto nodokli, kas tiek uzlikts par katru taksācijas periodu, nevis atkarībā no tā, vai tiek vai netiek veikta KĀS peļņas sadale.

Saskaņā ar likumprojektu KĀS regulējums tiks piemērots KĀS ienākumiem, kas gūti no neīstiem darījumiem, kuru  īstenošanas objektīvais iemesls ir nodokļu priekšrocību izmantošana. Likumprojektā noteikts, ka par neīstu darījumu veikšanu liecina fakts, ka lielākā daļa lēmumu pieņemšanas darbību, kuru dēļ ir radušies ienākumi KĀS  līmenī, tiek veikta nodokļa maksātāja (kopā ar saistītajām personām) līmenī, un pati KĀS šādus darījumus neveiktu, ja tā nebūtu nodokļu maksātāja KĀS.

Ņemot vērā, ka KĀS noteikumi tiks piemēroti dažādās ārvalstīs izveidotām sabiedrībām, un katrā valstī uzņēmumu (juridisko veidojumu) formas var būt atšķirīgas, likumprojekta 6.1panta trešajā daļā ir ietverts visaptverošs paplašināts KĀS jēdziens, kas atrunā, ka ārvalstu sabiedrības ir gan juridiskas personas, gan arī ar līgumu saistītu personu grupa vai aktīvu kopums, kas saskaņā ar līgumu ir nodoti citas personas pārvaldībā (piemēram, trasti, ieguldījumu sabiedrības, personālsabiedrības u.c.). Tiek noteikts, ka KĀS arī ietver nodokļu maksātāja pastāvīgās pārstāvniecības ārvalstīs.

Likumprojekta 6.1panta septītajā daļā ir ietverta norma, kas nosaka izņēmumu no KĀS noteikumiem. Tas paredz, ka minētais pants nav piemērojams attiecībā uz KĀS  sabiedrībām, kuru peļņa nepārsniedz 750 000 EUR un ienākumi, kas nav gūti no tirdzniecības, nepārsniedz 75 000 EUR. Izņēmums iekļauts, lai izslēgtu nepieciešamību vērtēt pēc KĀS kritērijiem mazas ārvalstu sabiedrības, tādējādi samazinot administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam, tomēr izņēmums neattiecas uz KĀS, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Kā jau Direktīvas normas nosaka, KĀS par pārskata gadu gūto peļņu ietver nodokļu maksātāja tā pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarācijā, kurā beidzas KĀS  pārskata gads.

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, nodokļu maksātājs  varēs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no KĀS  peļņas, par kuru kādā no pirmstaksācijas periodiem saskaņā ar 6.1panta  pirmo daļu  nodoklis jau ir samaksāts.

Likumprojektu vēl jāapstiprina Saeimā trijos lasījumos. Tajā ietvertās normas stātos spēkā 2019.gada 1.janvārī, kā to paredz Direktīvas transponēšanas noteikumi (11.pants).