Valdība 4. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un pastiprinātu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu, vienlaikus preventīvi aizsargājot sabiedrību pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem.
Ar grozījumiem tiek pilnveidots Krimināllikuma regulējums, definējot nelikumīgas darbības ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem – tās ir arī “iegūšana, glabāšana, pārvietošana”, kā arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvos ietverto organizētas grupas kvalificējošo pazīmi, lai par to noteiktu brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem. Likumu paredzēts papildināt ar kriminālatbildību par “nolaupīta maksāšanas līdzekļa iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu vai izplatīšanu”, kā arī maksāšanas līdzekļa “viltojuma iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu”.
Direktīvas mērķis ir nodrošināt visās ES dalībvalstīs vienotu pieeju cīņā pret krāpšanu ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, paredzot visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz visām nelikumīgajām darbībām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem.
Vienlaikus atbalstīts arī Tieslietu ministrijas sagatavotais valdības rīkojums, kas paredz Valsts policiju noteikt par kontaktpunktu Direktīvā paredzētās informācijas apmaiņai arī attiecībā uz papildu definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. ES dalībvalstis nodrošina, lai tām būtu valsts operatīvais kontaktpunkts, kas ir pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.
Direktīvas prasības Latvijai ir jāievieš līdz 2021. gada 31. maijam, un tā nosaka noteikumus par noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu cīņā pret krāpšanu, viltošanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Eiropas Savienības bezskaidras naudas plūsmu.
Grozījumi vēl ir jāizskata Saeimai.
