Otrdien, 19.aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē  izskatīja grozījumus likumā "Par grāmatvedību". Likumprojekts paredz mazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem attiecībā uz attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņu, kā arī konkretizēt finanšu pārskata sastāvdaļas - bilances sagatavošanas kārtību maksātnespējas administratoriem gadījumos, kad uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process un administrators ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu. Tajā ietverta arī precizējoša norma par pārējo attaisnojuma dokumenta glabāšanas ilgumu.

Finanšu ministrijas izstrādātajā likumprojektā paredzēts samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Tas nosaka, ka pārējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem šie komersanti ir tiesīgi iegrāmatot uzņēmuma grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis, un obligāti - pārskata gada beigās.

Tāpat jaunais likumprojekts paredz, ka maksātnespējas administratora pienākums pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, kad administrators ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu, ir nekavējoties uzsākt parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sagatavot parādnieka bilanci. Likumprojekts nosaka arī to, ka parādnieka bilance jāsagatavo, ievērojot visus tos pašus nosacījumus, kuri attiecas uz gada pārskata bilances sagatavošanu.

Likumprojektā ir iekļauta arī atsevišķa norma, kas nosaka, ka uzņēmumiem, kam pasludināts maksātnespējas process un administrators ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu, tikmēr, kamēr turpinās uzņēmuma maksātnespējas process, par katru pārskata gadu ir jāsagatavo bilanci. Tādējādi tiks nodrošināta izsekojamība šāda uzņēmuma faktiskajam mantiskajam stāvoklim, kā arī informācija par kreditoru un debitoru saistībām uz pārskata gada beigām.

Likumprojekts paredz arī precizējošu normu, nosakot, ka uzņēmumam attaisnojuma dokumentus jāglabā vismaz piecus gadus. Līdz ar to uzņēmuma vadītājam pašam ir rūpīgi jāizvērtē, vai attaisnojuma dokumentus ir nepieciešams glabāt ilgāk par pieciem gadiem (piemēram, nekustamo īpašumu vai nemateriālo ieguldījumu iegādes un to vērtību izmaiņu pamatojošos attaisnojuma dokumentus). Šādā veidā kvalificēta trešā persona var gūt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā un izsekot katram saimnieciskajam darījumam.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl būs jāpieņem Saeimā.