0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIValdība lemj, ka darba ņēmējam, kurš saņem autoratlīdzību, nebūs jāreģistrējas un jāveic papildu sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajam

Valdība lemj, ka darba ņēmējam, kurš saņem autoratlīdzību, nebūs jāreģistrējas un jāveic papildu sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajam

Saeima šā gada 27. jūlijā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas noteica, ka no 2018.gada 1.janvāra autoratlīdzības izmaksātājam būs pienākumu no saviem līdzekļiem veikt 5% obligātās iemaksas no autoratlīdzības apmēra pensiju apdrošināšanai. Tā kā no likuma tiek izslēgta 6.panta četrpadsmitā daļa, tad autoratlīdzības saņēmējs vairs nevarētu arī izvēlēties no autoratlīdzības veikt vai neveikt obligātās iemaksas. Tādējādi izriet, ka autoratlīdzības saņēmējam, kura ienākumi no autoratlīdzībām mēnesī sasniegtu vai pārsniegtu valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, būtu jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam.

Lai nepalielinātu administratīvo un nodokļu slogu, valdībā 3. oktobrī atbalstītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu“” paredz, ka autoratlīdzības saņēmējam, kurš ir reģistrēts kā darba ņēmējs un par kuru obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju tiek veiktas mēnesī vismaz no valstī noteiktās minimālās darba algas, nebūs jāreģistrējas un jāveic obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai.

Likumprojekta anotācijā gan norādīts, ka vienlaikus likumā nosakāms, ka šos nosacījumus nepiemēro mikrouzņēmuma darbiniekiem, jo mikrouzņēmuma darbinieka ienākumi bruto un neto ir vienādi. Savukārt obligāto iemaksu objekts ir atkarīgs no mikrouzņēmuma apgrozījuma un darbinieku skaita, un līdz ar to obligāto iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekiem ir neliels un nenodrošina, ka mikrouzņēmuma darbinieks nopelna sev minimālo vecuma pensiju.

Savukārt Finanšu ministrijas izstrādātajos grozījumos likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” , kurus arī skatīja 3. oktobra valdības sēdē, paredzēts likumu papildināt ar 8.panta 2.12 daļu, kas paredz noteikt, ka gadījumos, ja maksātājs gūst algota darba ienākumus, kas nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, bet vienlaikus viņam ar darba devēju noslēgts līgums par autoratlīdzības izmaksu, primāri vērtēs noslēgto līgumu nosacījumus, bet likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2 daļas normā ietvertās pazīmes kalpo tikai kā papildu kritērijs darījuma ekonomiskās būtības vērtēšanai.

Atgādinām, ka 8.panta 2.2 daļas norma paredz konkrētas pazīmes, pēc kurām nosakāms, vai noslēdzams darba līgums citu līguma veidu vietā (uzņēmuma līgums, autoratlīdzības līgums).

Pēc Finanšu ministrijas datiem 2016.gadā autoratlīdzības saņēmēji, kuri ir reģistrēti kā darba ņēmēji un par kuriem obligātās iemaksas mēnesī tiek veiktas vismaz no valstī noteiktās minimālās darba algas, bija 33 856.

Likumprojekti vēl jāapspriež un jāapstiprina Saeimā.

 

 

 

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Saeima šā gada 27. jūlijā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas noteica, ka no 2018.gada 1.janvāra autoratlīdzības izmaksātājam būs pienākumu no saviem līdzekļiem veikt 5% obligātās iemaksas no autoratlīdzības apmēra pensiju apdrošināšanai. Tā kā no likuma tiek izslēgta 6.panta četrpadsmitā daļa, tad autoratlīdzības saņēmējs vairs nevarētu arī izvēlēties no autoratlīdzības veikt vai neveikt obligātās iemaksas. Tādējādi izriet, ka autoratlīdzības saņēmējam, kura ienākumi no autoratlīdzībām mēnesī sasniegtu vai pārsniegtu valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, būtu jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam.

Lai nepalielinātu administratīvo un nodokļu slogu, valdībā 3. oktobrī atbalstītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" paredz, ka autoratlīdzības saņēmējam, kurš ir reģistrēts kā darba ņēmējs un par kuru obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju tiek veiktas mēnesī vismaz no valstī noteiktās minimālās darba algas, nebūs jāreģistrējas un jāveic obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai.

Likumprojekta anotācijā gan norādīts, ka vienlaikus likumā nosakāms, ka šos nosacījumus nepiemēro mikrouzņēmuma darbiniekiem, jo mikrouzņēmuma darbinieka ienākumi bruto un neto ir vienādi. Savukārt obligāto iemaksu objekts ir atkarīgs no mikrouzņēmuma apgrozījuma un darbinieku skaita, un līdz ar to obligāto iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekiem ir neliels un nenodrošina, ka mikrouzņēmuma darbinieks nopelna sev minimālo vecuma pensiju.

Savukārt Finanšu ministrijas izstrādātajos grozījumos likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" , kurus arī skatīja 3. oktobra valdības sēdē, paredzēts likumu papildināt ar 8.panta 2.12 daļu, kas paredz noteikt, ka gadījumos, ja maksātājs gūst algota darba ienākumus, kas nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, bet vienlaikus viņam ar darba devēju noslēgts līgums par autoratlīdzības izmaksu, primāri vērtēs noslēgto līgumu nosacījumus, bet likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2 daļas normā ietvertās pazīmes kalpo tikai kā papildu kritērijs darījuma ekonomiskās būtības vērtēšanai.

Atgādinām, ka 8.panta 2.2 daļas norma paredz konkrētas pazīmes, pēc kurām nosakāms, vai noslēdzams darba līgums citu līguma veidu vietā (uzņēmuma līgums, autoratlīdzības līgums). Pēc Finanšu ministrijas datiem 2016.gadā autoratlīdzības saņēmēji, kuri ir reģistrēti kā darba ņēmēji un par kuriem obligātās iemaksas mēnesī tiek veiktas vismaz no valstī noteiktās minimālās darba algas, bija 33 856. Likumprojekti vēl jāapspriež un jāapstiprina Saeimā.