Ekonomikas ministrija sagatavojusi konceptuālu ziņojumu “Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu”, ko izskatīs 30. aprīļa valdības sēdē.

Kā norādīts ziņojumā, arvien biežāk sabiedrībā tiek diskutēts par sadarbības ekonomiku, kas sniedz jaunas priekšrocības un izaicinājumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki: pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju. Sadarbības ekonomikas darījumi parasti nav saistīti ar īpašumtiesību maiņu, un tos var veikt gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā.

Lai arī sadarbībasekonomikas biznesa modeļiem ir daži vienoti raksturojumi, pēc būtības tie ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to, nevar izmantot vienotu regulējumu (pieeju) visām sadarbībasekonomikas jomām. Kā piemēru var minēt vieglo pasažieru komercpārvadājumu un telpu(dzīvokļa, istabas, mājas) izīrēšanas jomas regulējumu. Vieglo pasažieru komercpārvadājumi ir licencējama darbība, šīs jomas dalībniekiem ir noteiktas speciālas prasības, savukārt telpu izīrēšanas jomā tādas prasības nav noteiktas.

Kā vienu no sadarbības ekonomikas priekšrocībām var minēt darbinieku elastību, proti, personai ir iespēja iegūt papildus ienākumus darbojoties tajā laikā, kad persona vēlas. Sadarbības ekonomikas platformas ir globāls tehnoloģiskais risinājums, kas saved kopā pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju, līdz ar to persona var sniegt savus pakalpojumus (piemēram programmēšanas, juridiskos vai kādus citus elektroniskus vai intelektuālus pakalpojumus) arī globāli.

Ziņojumā aprakstīta dažādu valstu pieredze sadarbības ekonomikas veidošanā un darbības regulējumā.

Latvijā transporta, izmitināšanas un finanšu sektorā darbojas 11 platformas, un to kopējais tirgus apjoms 2016. gadā sasniedza 157,7 milj. EUR, nodrošinot 3 162 darba vietas.

Vērtējot sadarbības ekonomikas lomu Latvijas tautsaimniecībā, Eiropas Komisija secinājusi, ka Latvija ir viena no vadošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz platformu skaitu (3,59 platformas uz vienu miljonu iedzīvotāju), sadarbības ekonomikas ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (0,63% no iekšzemes kopprodukta) un šajā jomā nodarbinātāmpersonām (0,33% no visiem), kas pārsniedz ES vidējo rādītājus.

Latvijā nav īpašs atsevišķs normatīvais akts, kas vispārēji regulētu sadarbības ekonomiku, taču atsevišķi nosacījumi ir ietverti vairāku jomu normatīvajos aktos. Latvijā sadarbības ekonomika visvairāk ir attīstījusies kopfinansējuma pakalpojumu, vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas jomās.

Attiecībā uz nodokļu nomaksu nepastāv īpašs nodokļu regulējums sadarbības ekonomikā iesaistītām personām.Gan juridiskām personām, gan fiziskām personām, kuras piedalās sadarbības ekonomikā, ir jāmaksā nodokļi atbilstoši esošajiem normatīvajiem aktiemnodokļu tiesību jomā.

Finanšu ministrija, ievērojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, turpina darbu pie saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājuma, t.i., brīvprātīga risinājuma nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma, izstrādes un nosacījumu definēšanas. Diemžēl, pagaidām Latvijā neviena no kredītiestādēm līdz šim nav piekritusi izstrādāt un piedāvāt tehnisko atbalstu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājuma īstenošanai, tikai atsevišķas kredītiestādes vērtē plānoto risinājumu un sniegs atbildi par to, vai tās ir ieinteresētas minēto atbalstīt.

Ņemot vērā sadarbības ekonomikas specifiku, nozaru atšķirības, identificētās problēmas, kā arī Eiropas Komisijas ieteikumus un citu valstu pieredzi, Ekonomikas ministrija uzskata, ka būtu pilnveidojams esošais nozaru regulējums,nevis veidojams jauns, kopīgs sadarbības ekonomiku regulējošs normatīvais akts.