0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSSOCIĀLĀ AIZSARDZĪBAValdošā koalīcija sola ratificēt Eiropas sociālās hartas 30. pantu, taču par minimālās algas celšanu joprojām klusē

Valdošā koalīcija sola ratificēt Eiropas sociālās hartas 30. pantu, taču par minimālās algas celšanu joprojām klusē

Pirmdien, 11. februārī, valdošā koalīcija vienojusies ratificēt Eiropas sociālās hartas 30. pantu, kas runā par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Labklājības ministre Ilze Viņķele pirms tam bija izplatījusi paziņojumu, ka Labklājības ministrija atbalsta šī panta ratifikāciju. I. Viņķele tomēr norāda, ka izpildīt hartā iekļauto pantu, kas paredz, ka valsts veiks pasākumus, lai nabadzības riskam pakļautus cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi, Latvijai būs liels izaicinājums un prasīs koordinētu plānu, rīcību un sadarbības disciplīnu starp gandrīz visām valsts ministrijām. „Līdz šim tik koordinēta rīcība ceļā uz attīstību bijusi vien, gatavojoties iestāties…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pirmdien, 11. februārī, valdošā koalīcija vienojusies ratificēt Eiropas sociālās hartas 30. pantu, kas runā par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Labklājības ministre Ilze Viņķele pirms tam bija izplatījusi paziņojumu, ka Labklājības ministrija atbalsta šī panta ratifikāciju. I. Viņķele tomēr norāda, ka izpildīt hartā iekļauto pantu, kas paredz, ka valsts veiks pasākumus, lai nabadzības riskam pakļautus cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi, Latvijai būs liels izaicinājums un prasīs koordinētu plānu, rīcību un sadarbības disciplīnu starp gandrīz visām valsts ministrijām. „Līdz šim tik koordinēta rīcība ceļā uz attīstību bijusi vien, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā un pildot eiro ieviešanas nosacījumus", sacījusi Viņķele. Viņa uzskata, ka hartas 30. panta ratifikāciju jāskata arī jaunveidojamās Nevienlīdzības mazināšanas darba grupas kontekstā, jo tās pamatuzdevums būtu priekšlikumu izstrāde turpmākas koordinētas rīcības nodrošināšanai. Tomēr joprojām netiek minēts, ka būtu plānots ratificēt hartas 4. pantu, kas paredz, ka "visiem strādājošajiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm". Tieši hartas 4., nevis 30. pants bija par iemeslu pēdējās nedēļās uzvirmojušām diskusijām, kas sākās pēc valsts Tiesībsarga paziņojuma, ka Latvijā šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: