0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA SAMAKSAValdības noteikumos nostiprina minimālās mēneša darba algas izmaiņas no 2023. gada

Valdības noteikumos nostiprina minimālās mēneša darba algas izmaiņas no 2023. gada

Pēc MK noteikumu projekta

Foto: cottonbro studio: https://www.pexels.com/

Ministru kabineta (MK) sēdē 13. decembrī veikts grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. Izmaiņas attiecas uz noteikumu 2. punktu, paredzot, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Attiecīgi pēc noteikumos minētās formulas tiks aprēķināta arī minimālā stundas tarifa likme. Aprēķinus veiks Labklājības ministrija, līdzīgi, kā tas darīts par minimālo algu 2022. gadā.

Atgādinām, ka 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro, savukārt no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Administratīvais sods par minimālās darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu: darba devējam – fiziskajai personai – no 86 līdz 114 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 170 līdz 1420 naudas soda vienībām (viena vienība – 5 eiro).

Lai mazinātu nabadzības riskus, darba algai ir jābūt cieņpilnai, uz to vairākkārt norādījis arī tiesībsargs Juris Jansons. Jaunajai valdībai būtu arī jāceļ arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums šādā apmērā, lai uzlabotu konkurētspēju ar Lietuvas un Igaunijas algām, uzskata nu jau bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis. Turpmāk par šiem jautājumiem valdībā atbildīga būs jaunā labklājības ministre Evika Siliņa un jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunās 14. decembrī Saeimā apstiprinātās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības apņemšanās ir stiprināt tiesiskumu, veselības aprūpes kvalitāti, kultūru un labklājības sistēmu, cilvēku izvirzot efektīvu pakalpojumu centrā.

Valdības deklarācijas tekstā attiecībā uz nodokļu politiku, cita starpā minēts:

“Īstenosim reģionā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, nodrošināsim, lai tā ir viegli administrējama un vienkārša, mazina ēnu ekonomiku un veicina uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Īpašu uzmanību veltīsim mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem.

Izmantojot nodokļu politikas instrumentus un stiprinot sociālo politiku, samazināsim ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā. Sniegsim mērķētu atbalstu sociāli mazaizsargātajām grupām, 2023. gadā pilnveidojot līdzšinējās valsts atbalsta programmas. Turpināsim tendenci pakāpeniski palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām un
pārskatīt nodokļa atvieglojumu apmēru personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām.”

Lasiet arī:

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: cottonbro studio: https://www.pexels.com/

Ministru kabineta (MK) sēdē 13. decembrī veikts grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Izmaiņas attiecas uz noteikumu 2. punktu, paredzot, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Attiecīgi pēc noteikumos minētās formulas tiks aprēķināta arī minimālā stundas tarifa likme. Aprēķinus veiks Labklājības ministrija, līdzīgi, kā tas darīts par minimālo algu 2022. gadā.

Atgādinām, ka 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro, savukārt no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Administratīvais sods par minimālās darba algas vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu: darba devējam - fiziskajai personai - no 86 līdz 114 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no 170 līdz 1420 naudas soda vienībām (viena vienība - 5 eiro).

Lai mazinātu nabadzības riskus, darba algai ir jābūt cieņpilnai, uz to vairākkārt norādījis arī tiesībsargs Juris Jansons. Jaunajai valdībai būtu arī jāceļ arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums šādā apmērā, lai uzlabotu konkurētspēju ar Lietuvas un Igaunijas algām, uzskata nu jau bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis. Turpmāk par šiem jautājumiem valdībā atbildīga būs jaunā labklājības ministre Evika Siliņa un jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunās 14. decembrī Saeimā apstiprinātās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības apņemšanās ir stiprināt tiesiskumu, veselības aprūpes kvalitāti, kultūru un labklājības sistēmu, cilvēku izvirzot efektīvu pakalpojumu centrā.

Valdības deklarācijas tekstā attiecībā uz nodokļu politiku, cita starpā minēts:

"Īstenosim reģionā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, nodrošināsim, lai tā ir viegli administrējama un vienkārša, mazina ēnu ekonomiku un veicina uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Īpašu uzmanību veltīsim mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem.

Izmantojot nodokļu politikas instrumentus un stiprinot sociālo politiku, samazināsim ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā. Sniegsim mērķētu atbalstu sociāli mazaizsargātajām grupām, 2023. gadā pilnveidojot līdzšinējās valsts atbalsta programmas. Turpināsim tendenci pakāpeniski palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām un pārskatīt nodokļa atvieglojumu apmēru personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām."

Lasiet arī: