0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ARHĪVSMĀCĪBASNVO pieredze: Valsti veidojam mēs paši gan Latvijā, gan Beļģijā

NVO pieredze: Valsti veidojam mēs paši gan Latvijā, gan Beļģijā

Valsti veidojam mēs paši – šo atziņu vēlējās atgādināt nevalstiskā organizācija (NVO) – Bāreņu biedrība „Saules bērni”, piesakot projekta pieteikumu ar nosaukumu “Valsts – tie esam mēs” Eiropas Sociālā fonda finansētās apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” projektu konkursā. Apakšaktivitātes mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā.

Projekta pieteikums tika apstiprināts, un Bāreņu biedrībai „Saules bērni” bija jāuzsāk īstenot tajā paredzētās aktivitātes, viena no kurāmpieredzes apmaiņas bauciens uz Beļģiju, izpētot šīs valsts NVO darbību.

Brauciena mērķis bija ESF atbalstītā projekta “Valsts – tie esam mēs” (līgums Nr. 1DP/1.5.2.2.2./11/APIA/SIF/038/82) ietvaros iegūt informāciju par Beļģijas pilsonisko iniciatīvu, līdzdarbojoties NVO, iepazīt Beļģijas NVO struktūru un darbības mērķus, kā arī šo organizāciju pieredzi lēmumu pieņemšanas procesos. Iepazīšanās brauciena laikā bija ieplānotas tikšanās ar vismaz piecām Beļģijas nevalstiskajām organizācijām: Creahm, L’ASBL Autre Terre, L’ASBL Contre Pauvreté, CNCD 11.11.11. un Centre de Literature de Jeunesse de la Ville de Liege.

Kā pastāstīja Bāreņu biedrību „Saules bērni” valdes priekšsēdētāja Gunta Užane, biedrība dibināta pirms astoņiem gadiem, un tā ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Bāreņu biedrības „Saules bērni” viens no mērķiem ir attīstīt bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu, speciālo internātskolu audzēkņu zināšanas, iemaņas, attieksmes un vērtības, lai veicinātu viņu iespējas piedalīties demokrātiskos procesos mūsu valstī un citviet pasaulē, integrēt viņus sabiedrībā. Bāreņu biedrība „Saules bērni” vēlas palīdzēt jauniešiem iekļauties sabiedrībā un mazināt sociālās nevienlīdzības radītās sekas, iemācīt jauniešiem interesantus un saturīgus brīvā laika pavadīšanas veidus u.tml. Tieši pateicoties biedrības mērķu specifikai, arī projekta īstenošanas laikā tika izvēlēts iepazīt ārstu valstu pieredzi, kā izziņas organizācijas izvēloties tādas, kurām arī ir cieša saskare ar sociālo jautājumu risināšanu. Vienlaikus kā uzdevums bija izvirzīts iepazīties ar Beļģijas NVO struktūru, uzdevumiem un vēsturi, izzināt, kā Beļģijā veidojas pilsoniskā sabiedrība, kā šīs valsts nevalstiskās organizācijas piedalās lēmumu pieņemšanas procesos savā zemē un ko no šīs pieredzes varētu pārņemt nevalstiskās organizācijas Latvijā.

Salīdzinot ar Latviju, Beļģijā pilsoniskās sabiedrības veidošanās tradīcijas ir ar daudz lielāku pieredzi, turklāt nevalstisko organizāciju darbība izvēršas ārpus savas valsts robežām, jo Beļģijā ļoti liela uzmanība pievērsta tās bijušajām kolonijām un to infrastruktūras, iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Beļģijas pilsoniskā sabiedrība iesaistās aktivitātēs, kas vērstas arī uz daudzām bijušajām franču un flāmu kolonijām.

Kopā var paveikt vairāk, kā arī ietekmēt valdību

Viena no Beļģijas apmeklējuma laikā iepazītajām organizācijām ir CNCD 11.11.11.Centre national de coopération au développement (www.cncd.be). Tulkojumā – Kooperācijas un attīstības nacionālais centrs „ 11.11.11.”. Tā ir nevalstisko organizāciju federācija, kurā ietilpst ap 90 nevalstisko organizāciju, arodbiedrību, izglītības asociāciju, kas nodarbojas ar starptautisko solidaritāti un cenšas rast vienojošo starp Beļģijā dzīvojošo franču, flāmu un vācu kopienām, kā arī to darbība galvenokārt vērsta uz palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm, bijušajiem Beļģijas un Francijas  koloniālajiem īpašumiem.

NCCD vēsture aizsākās 1966. gadā kā atbilde Apvienoto Nāciju organizāciju aicinājumu veicināt lauksaimniecisko ražošanu, lai izskaust pasaulē badu. Savukārt organizācijas nosaukumā ietvertais skaitļus „11.11.11.” nozīmē 11 mēneša 11 dienu pulksten 11, kad Beļģijā tradicionāli tiek iedegta uguns veterānu memoriālā.

Daudzas organizācijas, kas darbojas Volonijas reģionā, sāka apvienoties šajā federācijā, jo kopā ir iespējams savākt vairāk līdzekļus dažādiem projektiem un iegūt lielāku ietekmi valstiskā līmenī. Dažas lielākās organizācijas arī lobē savas intereses valstiskā līmenī.

Tajā ietilpst daudzas lielākās un ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas, piemēram, Oxfam. Līdz ar to šī federācija savā ziņā darbojas kā padomdevēja valstij.

Reizi nedēļā CNCD pārstāvji tiekas ar valsts pārstāvjiem un runā par aktuālajām problēmām, tomēr arī CNCD uzskata, ka valsts pietiekami neieklausās viņos. Vēsturiski Beļģija atbalsta investīcijas dienvidu zemēs (Āzija, Dienvidamerika un Āfrika), kā arī leiboristiem ir ārkārtīgi liela ietekme lēmumu pieņemšanas procesos.

Lai panāktu sev vēlamo rezultātu, un palielinātu iespējas, ka valsts ieklausās CNCD viedoklī, tiek parakstītas petīcijas un organizētas demonstrācijas un dažādi citi pasākumi. CNCD darbojas neatkarīgi no valsts, taču vairāk nekā 80% no viņu budžeta ir tieši valsts piešķirtie līdzekļi.

Francois Grenade, CNCD vadītājs uzskata, ka organizācijām viennozīmīgi ir jāsadarbojas vispirms savā starpā, lai panāktu lielāku ietekmi pret valsts varu un jārīko kopējas akcijas, lai aktualizētu kādu problēmu.

Autre Terre – sociālo uzņēmumu apvienība

Autre Terre (www.autreterre.org), kas burtiskā tulkojumā nozīmē „Cita Zeme” darbības virzieni ir izglītošana, sociālā palīdzība, sadarbība starp Ziemeļiem un Dienvidiem, to attiecību veicināšana, dažādu attīstības projektu izstrāde. Ar Dienvidiem tiek saprastas daudzas Latīņamerikas valstis (Peru, Brazīlija) un Āfrikas valstis (Senegāla, Mali, Burkinafaso). Lai nevalstiskā organizācija varētu savākt ziedojumus jaunattīstības zemēm, tās pamatdarbība ir otrreizējo izejvielu utilizācija un pārstrāde, lauksaimnieciskā ražošana, tirdzniecība. Autre Terre filozofija ir veidot ne tikai ekonomiskās saites ar nabadzīgajām valstīm, bet arī sniegt atbalstu profesionālās izglītības un kultūras jomā. Nevalstiskā organizācija atbalsta vietējo iedzīvotāju iniciatīvu ekonomiskajā jomā, vienlaikus neaizmirstot par sociālo jomu, jo jebkuras ražošanas mērķis ir nevis pats produkts, bet gan cilvēku vajadzības.

Tāpēc Ziemeļi, ar ko tiek saprasta Beļģijas nevalstiskās organizācijas, ir gatavas gan dialogam, zināšanu nodošanai un sociālo jautājumu risināšanai, rūpējoties par sociālo taisnīgumu, vienlīdzību, solidaritāti un cieņu pret otru.

Nevalstiskā organizācija Autore Terre, kas ir daļa no koncerna Groupe Terre,  pārstāv sociālo uzņēmumu grupu, kurā nodarbināti ap 300 cilvēku un apvienojušās četras sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru darbībai nav tik daudz komerciāls, cik sociāls mērķis.  Šajās organizācijās no otrreizējās pārstrādes izejvielām tiek ražoti sabiedrībai noderīgi produkti, piemēram, no makulatūras top skaņu izolējošas plāksnes. Visas grupā apvienojušās sabiedrības ir parakstījušas Zemes hartu.

Vara šajā koncernā nav hierarhistiska, bet gan pieder strādniekiem – tātad vairāk demokrātijas (tautas vara). Organizācija neatbalsta peļņas ‘lēmumus’, bet gan ilgtermiņa sociālus lēmumus. Vērsta uz to, lai rastu jaunus un inovatīvus risinājumus. Katrs atkritumu pārstrādes kompānijas darbinieks ir arī daļējs šīs kompānijas īpašnieks.

Deivids Gabriels (David Gabriel), Autre Terre NVO direktora asistents, pastāstīja, ka Autre Terre darbojas veiksmīgi ne tikai Beļģijā, bet arī bijušajās Francijas kolonijas valstīs realizējot projektus, kuru gaitā tiek uzlabota šo valstu infrastruktūra, ražošana un izglītības līmenis. Autre Terre māca saudzīgu attieksmi pret vidi, savācot un šķirojot sadzīves nevajadzīgās lietas – drēbes, sadzīves tehniku, mēbeles utt., nododot tas otrreizējai pārstrādē vai sašķirojot un pārdodot tās nodod „Human” jeb lietotu preču veikaliņos, savācot makulatūru, tad to pārstrādājot par jauniem produktiem – skaņu absorbējošajos blokiem, kartonu vai pārdodot kā jēlmateriālu ieinteresētiem klientiem, tā saudzējot mežus un tā dodot darbu sociāli atstumtām iedzīvotāju grupām, rodot cilvēkiem iespēju nopelnīt, būt sociāli aktīviem un iekļauties sabiedrībā. Šīs aktivitātes organizācijai ir nesušas lielu peļņu,  spēj nodrošināt izvirzīto mērķu projektu finansējumu, atbalstīt daudzus svarīgus projektus jaunattīstības valstīs, bet, galvenais, ar savu finansiālo stabilitāti lobēt vajadzīgās partijas balsis nepieciešamo likumprojektu pieņemšanā.

Labdarības projektos Beļģijā tiek iesaistīti arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tas ir obligāts uzdevums pašvaldībām, taču, ja tas ir privātais uzņēmums, par šādu rīcību var saņemt nodokļu atlaides.

Creahm – mākslinieku radīts centrs cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem

Bāreņu biedrības „Saules bērni” projektu koordinatores Andras Eitvides emocionālo stāstījumu par Beļģijas brauciena laikā pieredzēto, viesojoties nevalstiskajā organizācijā Creahm, caurvij atziņas par to, kā arī pašu organizācijas Latvijā spētu mainīt sociāli neaizsargātāko iedzīvotāju ikdienu, ja sekotu beļģu mākslinieku pieredzei.

Andra labi pārvalda franču valodu un savulaik, studējot vadības un sociālā darba augstskolā „Attīstība”, jau viesojusies Beļģijas pilsētā Lježā (Liege), kur prakses laikā jau daļēji iepazina Beļģijas nevalstisko sektoru un tāpēc pieredzes apmaiņas brauciena laikā varēja vienlaikus būt gan gids, gan tulks..

Jau studiju laikā Andru ieinteresēja, kā kreatīvā māksla var ietekmēt cilvēkus ar garīgo atpalicību (Dauna sindromu). Arī bāreņu biedrības „Saules bērni” mērķauditorija ir speciālo skolu audzēkņi, kuru vidū ir arī bērni ar garīgās atpalicības problēmām. Pie mums sabiedrībā attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, it īpaši, ja tā ir garīga invaliditāte, ir pavisam citādāka nekā Beļģijā, atzīst Andra.

Organizācija Creahm ir mākslinieku veidos centrs. Sākotnējā ideja bija radīt dienas centru pieaugušiem cilvēkiem ar Dauna sindromu ar mērķi, ka viņi pavada savu laiku mākslinieciskās nodarbēs, piemēram, mūzikas, tēlotājmākslas, teātra, cirka studijās. Tikai ar laiku klāt pienāca sociālais aspekts – sociālie darbinieki sāka rūpēties, vai šiem cilvēkiem ir arī pienācīga medicīniskā aprūpe, vai viņiem ir iespēja ieturēt siltas pusdienas.  Patlaban dienas centru subsidē franču komūna, Lježas pilsētas valde un privāts fonds.

Creahm klienti ir aptuveni 30 cilvēki, bet lai tiktu uz nodarbībām šai centrā,  izveidojusies pat gaidītāju rinda. Centrs izslavēts ar savu humāno attieksmi, visi pasniedzēji, arī apkalpojošais personāls, šoferi u.c. ir esošie vai bijušie mākslinieki – mūziķi, gleznotāji, keramiķi, aktieri u.c. Visi dienas centra apmeklētāji ir pilngadīgi, viņu tiesības netiek ierobežotas, viņi tiek respektēti.

Katru gadu notiek Creahm festivāls, kuros cilvēki ar garīgo atpalicību rāda priekšnesumus, bet skatītāju lomā iejūtas visai prominentā mākslinieku un viņu draugu publika. Interesants ir arī veids, kā šādos festivālos tiek vākti līdzekļi šo cilvēku atbalstam – ir nopērkama ieejas biļete, taču, lai pasākuma laikā varētu nopirkt atspirdzinājumus un uzkodas, jāiegādājas vēl papildu biļetes. Glāze alus, piemēram, maksā divas biļetes. Arī šādā veidā tiek subsidēta šī centra darbība.

Ja parāda šādiem cilvēkiem virzienu, kurā attīstīt savas kreatīvās spējas, viņi līdz sirmam vecumam var nodarboties ar kādu no mākslas veidiem, stāsta Bāreņu biedrības „Saules bērni” projektu vadītāja. Šajos dienas centros klientus veido par personībām, un viņi tādi arī jūtas.

„Pie mums nereti galvenais ir parādīt, ka šie cilvēki var to pašu, ko mēs. Bet viņam tas nav jāvar parādīt, jo viņš ir citāds. Galvenais uzdevums – cilvēkam ar garīgo invaliditāti ir ļaut izpausties, un pedagogam ir sevi jāpakārto šī cilvēka vajadzībām, nevis otrādi,” uzsver Andra.

Viņa atceras, ka reiz skatījusies līdzīga projekta veidoti izrādi, kurā aktieru lomā iejutušies garīgi atpalikušie. Tā bijusi abstrakcionisma izrāde, režisora darbs bija noslīpēts līdz pēdējam sīkumam, taču neviens no aktieriem tā arī nesaprata, ne ko viņš dara, ne kas uz skatuves notiek un kādu ideju ir pasniedzis ar savu līdzdalību. Viņi bija „izdresēti” skatītāju dēļ. Bieži vien mākslinieki ar šādu invalīdu palīdzību cenšas popularizēt sevi, savus sasniegumus, taču Creahm rāda tieši pretējo – viņi šiem cilvēkiem pieiet nevis no savu interešu, bet šo cilvēku interešu puses. Garīgi atpalikušais cilvēks uz skatuves spēlē to, ko viņš grib, viņam tiek parādīti tikai soļi, kustības, taču tālāk jau ir šī cilvēka improvizācijas.

Mēs no šīs pieredzes varam pārņemt ideju, kā strādāt līdzīgām nevalstiskām organizācijām Latvijā. Ir jāmaina mūsu attieksme, ir jāpilnveido izglītība darbam ar šādām sabiedrības sociālajām grupām, atzīst Andra. Ne velti Creahm pieredzi brauc pārņemt no Japānas, Spānijas, Austrālijas utt.

Šīs nevalstiskās organizācijas pieredzi augstu novērtējuši ne tikai Beļģijā, bet arī ārpus valsts robežām, ir pat nodibinātas Creahm filiāles Briselē, Šveicē un Provansā. Vairāk par šo organizāciju iespējams uzzināt interneta vietnē: http://www.creahm.be/, kā arī Creahm mākslinieku darbus skatīt blogā: http://peinturepeinture.wordpress.com (franču val.).

Grāmatas jāsāk iepazīt bērnībā, ar nabadzību jākaro visos vecumos

 Interesanta tikšanās izvērtās arī ar organizāciju Centre de literature de jeunesse de la ville de Liege – Bērnu literatūras centru Lježā. Bērnu literatūras speciālists, Lježas universitātes profesors Mišels Defornī (Michel Defourny), kurš arī nodibinājis speciālu bērnu literatūras fondu, uzskata, ka mūsdienās vecākiem nav laika saviem bērniem, taču ar bērnu  jāsāk nodarboties no pirmajām dienām. Tam talkā nāk bērnu grāmatiņas, kuras ir izveidotas bērniem, ne pieaugušiem saprotamā valodā. Profesors uzskata, ka grāmatiņas jāsāk lasīt nevis ar vārdiem, bet ar pirmajām skaņām, ko bērns atpazīst. Tāpēc viņa vadībā izdotas vairākas grāmatas mazuļiem, kur attēlus apraksta dažādas bērnam pazīstamas skaņas (amam, bukš utt.).

Beļģijā izdevies panākt, ka pat bērnudārzā audzinātājām, kā arī privāti nolīgtām auklītēm obligāti jālasa bērnam priekšā, savukārt bērnu veselības centros, kur gaida rindā pie ārstiem, fonda brīvprātīgās pārstāves ar šīm grāmatiņām cenšas iepazīstināt gan pašus mazuļus, gan viņu vecākus. Mazuļiem rāda bildītes, demonstrē skaņas. Tā caur skaņām bērns sāk interesēties par literatūru, par valodām, jo Beļģijā dzīvo dažādu nacionalitāšu pārstāvji, kuru bērniem jāmācās saprasties vienā valodā.

Profesors arī nevalstiskās organizācijas ietvaros kopš 2010. gada Lježā izveidojis unikālu grāmatu kolekciju, kurā ir ap 35 000 bērnu literatūras paraugu. Bērnu literatūras centrā ir arī ne mazums teorētisku grāmatu, kas kalpo studentiem kā mācību līdzekļi.

Beļģijas apmeklējuma laikā Bāreņu biedrībai „Saules bērni” izdevās arī piedalīties kādā visai aktīvā diskusijā, kura tika rīkota nevalstiskās organizācijas L’ASBL Contre Pauvreté atvērto durvju dienā. Organizācijai piederošajās telpās tiek rīkotas dažādas diskusijas, un šai reizē temats bija veltīts nabadzības jautājumiem Beļģijas sabiedrībā un ārpus valsts robežām. Emocijas diskusiju laikā sita augstu vilni, lai gan tas, ko Beļģijā sauc par nabadzības slieksni, diezin vai samērojams ar to, kāds tas ir Latvijā.

Pensionāri, vientuļi cilvēki, sievietes ar maziem bērniem un citi, kuriem ir laiks veltīt nedaudz brīvo brīžu sabiedriskajām aktivitātēm, var apmeklēt diskusijas, iesaistīties grupu nodarbībās, piedalīties labdarības tirdziņos un citādā veidā izpausties. Kā jau sākumā minēts, pilsoniskajai sabiedrībai šai valstī ir senas saknes, un katrs saprot, ka valsti veido ne jau kāds cits, kā vien tās iedzīvotāji, pieņemot lēmumus, kas spēj mainīt arī sabiedriskos un politiskos procesus.

Bāreņu biedrības “Saules bērni” sagatavotais video.


Informācija sagatavota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā
fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par informācijas saturu atbild
Bāreņu biedrība “Saules bērni”.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsti veidojam mēs paši – šo atziņu vēlējās atgādināt nevalstiskā organizācija (NVO) – Bāreņu biedrība „Saules bērni”, piesakot projekta pieteikumu ar nosaukumu “Valsts – tie esam mēs” Eiropas Sociālā fonda finansētās apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” projektu konkursā. Apakšaktivitātes mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā. Projekta pieteikums tika apstiprināts, un Bāreņu biedrībai „Saules bērni” bija jāuzsāk īstenot tajā paredzētās aktivitātes, viena no kurām - pieredzes apmaiņas bauciens uz Beļģiju, izpētot šīs valsts NVO darbību. Brauciena mērķis bija ESF atbalstītā projekta “Valsts – tie esam mēs” (līgums Nr. 1DP/1.5.2.2.2./11/APIA/SIF/038/82) ietvaros iegūt informāciju par Beļģijas pilsonisko iniciatīvu, līdzdarbojoties NVO, iepazīt Beļģijas NVO struktūru un darbības mērķus, kā arī šo organizāciju pieredzi lēmumu pieņemšanas procesos. Iepazīšanās brauciena laikā bija ieplānotas tikšanās ar vismaz piecām Beļģijas nevalstiskajām organizācijām: Creahm, L’ASBL Autre Terre, L’ASBL Contre Pauvreté, CNCD 11.11.11. un Centre de Literature de Jeunesse de la Ville de Liege. Kā pastāstīja Bāreņu biedrību „Saules bērni” valdes priekšsēdētāja Gunta Užane, biedrība dibināta pirms astoņiem gadiem, un tā ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Bāreņu biedrības „Saules bērni” viens no mērķiem ir attīstīt bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu, speciālo internātskolu audzēkņu zināšanas, iemaņas, attieksmes un vērtības, lai veicinātu viņu iespējas piedalīties demokrātiskos procesos mūsu valstī un citviet pasaulē, integrēt viņus sabiedrībā. Bāreņu biedrība „Saules bērni” vēlas palīdzēt jauniešiem iekļauties sabiedrībā un mazināt sociālās nevienlīdzības radītās sekas, iemācīt jauniešiem interesantus un saturīgus brīvā laika pavadīšanas veidus u.tml. Tieši pateicoties biedrības mērķu specifikai, arī projekta īstenošanas laikā tika izvēlēts iepazīt ārstu valstu pieredzi, kā izziņas organizācijas izvēloties tādas, kurām arī ir cieša saskare ar sociālo jautājumu risināšanu. Vienlaikus kā uzdevums bija izvirzīts iepazīties ar Beļģijas NVO struktūru, uzdevumiem un vēsturi, izzināt, kā Beļģijā veidojas pilsoniskā sabiedrība, kā šīs valsts nevalstiskās organizācijas piedalās lēmumu pieņemšanas procesos savā zemē un ko no šīs pieredzes varētu pārņemt nevalstiskās organizācijas Latvijā. Salīdzinot ar Latviju, Beļģijā pilsoniskās sabiedrības veidošanās tradīcijas ir ar daudz lielāku pieredzi, turklāt nevalstisko organizāciju darbība izvēršas ārpus savas valsts robežām, jo Beļģijā ļoti liela uzmanība pievērsta tās bijušajām kolonijām un to infrastruktūras, iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Beļģijas pilsoniskā sabiedrība iesaistās aktivitātēs, kas vērstas arī uz daudzām bijušajām franču un flāmu kolonijām. Kopā var paveikt vairāk, kā arī ietekmēt valdību Viena no Beļģijas apmeklējuma laikā iepazītajām organizācijām ir CNCD 11.11.11. - Centre national de coopération au développement (www.cncd.be). Tulkojumā - Kooperācijas un attīstības nacionālais centrs „ 11.11.11.”. Tā ir nevalstisko organizāciju federācija, kurā ietilpst ap 90 nevalstisko organizāciju, arodbiedrību, izglītības asociāciju, kas nodarbojas ar starptautisko solidaritāti un cenšas rast vienojošo starp Beļģijā dzīvojošo franču, flāmu un vācu kopienām, kā arī to darbība galvenokārt vērsta uz palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm, bijušajiem Beļģijas un Francijas  koloniālajiem īpašumiem. NCCD vēsture aizsākās 1966. gadā kā atbilde Apvienoto Nāciju organizāciju aicinājumu veicināt lauksaimniecisko ražošanu, lai izskaust pasaulē badu. Savukārt organizācijas nosaukumā ietvertais skaitļus „11.11.11.” nozīmē 11 mēneša 11 dienu pulksten 11, kad Beļģijā tradicionāli tiek iedegta uguns veterānu memoriālā. Daudzas organizācijas, kas darbojas Volonijas reģionā, sāka apvienoties šajā federācijā, jo kopā ir iespējams savākt vairāk līdzekļus dažādiem projektiem un iegūt lielāku ietekmi valstiskā līmenī. Dažas lielākās organizācijas arī lobē savas intereses valstiskā līmenī. Tajā ietilpst daudzas lielākās un ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas, piemēram, Oxfam. Līdz ar to šī federācija savā ziņā darbojas kā padomdevēja valstij. Reizi nedēļā CNCD pārstāvji tiekas ar valsts pārstāvjiem un runā par aktuālajām problēmām, tomēr arī CNCD uzskata, ka valsts pietiekami neieklausās viņos. Vēsturiski Beļģija atbalsta investīcijas dienvidu zemēs (Āzija, Dienvidamerika un Āfrika), kā arī leiboristiem ir ārkārtīgi liela ietekme lēmumu pieņemšanas procesos. Lai panāktu sev vēlamo rezultātu, un palielinātu iespējas, ka valsts ieklausās CNCD viedoklī, tiek parakstītas petīcijas un organizētas demonstrācijas un dažādi citi pasākumi. CNCD darbojas neatkarīgi no valsts, taču vairāk nekā 80% no viņu budžeta ir tieši valsts piešķirtie līdzekļi. Francois Grenade, CNCD vadītājs uzskata, ka organizācijām viennozīmīgi ir jāsadarbojas vispirms savā starpā, lai panāktu lielāku ietekmi pret valsts varu un jārīko kopējas akcijas, lai aktualizētu kādu problēmu. Autre Terre – sociālo uzņēmumu apvienība Autre Terre (www.autreterre.org), kas burtiskā tulkojumā nozīmē „Cita Zeme” darbības virzieni ir izglītošana, sociālā palīdzība, sadarbība starp Ziemeļiem un Dienvidiem, to attiecību veicināšana, dažādu attīstības projektu izstrāde. Ar Dienvidiem tiek saprastas daudzas Latīņamerikas valstis (Peru, Brazīlija) un Āfrikas valstis (Senegāla, Mali, Burkinafaso). Lai nevalstiskā organizācija varētu savākt ziedojumus jaunattīstības zemēm, tās pamatdarbība ir otrreizējo izejvielu utilizācija un pārstrāde, lauksaimnieciskā ražošana, tirdzniecība. Autre Terre filozofija ir veidot ne tikai ekonomiskās saites ar nabadzīgajām valstīm, bet arī sniegt atbalstu profesionālās izglītības un kultūras jomā. Nevalstiskā organizācija atbalsta vietējo iedzīvotāju iniciatīvu ekonomiskajā jomā, vienlaikus neaizmirstot par sociālo jomu, jo jebkuras ražošanas mērķis ir nevis pats produkts, bet gan cilvēku vajadzības. Tāpēc Ziemeļi, ar ko tiek saprasta Beļģijas nevalstiskās organizācijas, ir gatavas gan dialogam, zināšanu nodošanai un sociālo jautājumu risināšanai, rūpējoties par sociālo taisnīgumu, vienlīdzību, solidaritāti un cieņu pret otru. Nevalstiskā organizācija Autore Terre, kas ir daļa no koncerna Groupe Terre,  pārstāv sociālo uzņēmumu grupu, kurā nodarbināti ap 300 cilvēku un apvienojušās četras sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru darbībai nav tik daudz komerciāls, cik sociāls mērķis.  Šajās organizācijās no otrreizējās pārstrādes izejvielām tiek ražoti sabiedrībai noderīgi produkti, piemēram, no makulatūras top skaņu izolējošas plāksnes. Visas grupā apvienojušās sabiedrības ir parakstījušas Zemes hartu. Vara šajā koncernā nav hierarhistiska, bet gan pieder strādniekiem – tātad vairāk demokrātijas (tautas vara). Organizācija neatbalsta peļņas ‘lēmumus’, bet gan ilgtermiņa sociālus lēmumus. Vērsta uz to, lai rastu jaunus un inovatīvus risinājumus. Katrs atkritumu pārstrādes kompānijas darbinieks ir arī daļējs šīs kompānijas īpašnieks. Deivids Gabriels (David Gabriel), Autre Terre NVO direktora asistents, pastāstīja, ka Autre Terre darbojas veiksmīgi ne tikai Beļģijā, bet arī bijušajās Francijas kolonijas valstīs realizējot projektus, kuru gaitā tiek uzlabota šo valstu infrastruktūra, ražošana un izglītības līmenis. Autre Terre māca saudzīgu attieksmi pret vidi, savācot un šķirojot sadzīves nevajadzīgās lietas - drēbes, sadzīves tehniku, mēbeles utt., nododot tas otrreizējai pārstrādē vai sašķirojot un pārdodot tās nodod „Human” jeb lietotu preču veikaliņos, savācot makulatūru, tad to pārstrādājot par jauniem produktiem – skaņu absorbējošajos blokiem, kartonu vai pārdodot kā jēlmateriālu ieinteresētiem klientiem, tā saudzējot mežus un tā dodot darbu sociāli atstumtām iedzīvotāju grupām, rodot cilvēkiem iespēju nopelnīt, būt sociāli aktīviem un iekļauties sabiedrībā. Šīs aktivitātes organizācijai ir nesušas lielu peļņu,  spēj nodrošināt izvirzīto mērķu projektu finansējumu, atbalstīt daudzus svarīgus projektus jaunattīstības valstīs, bet, galvenais, ar savu finansiālo stabilitāti lobēt vajadzīgās partijas balsis nepieciešamo likumprojektu pieņemšanā. Labdarības projektos Beļģijā tiek iesaistīti arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tas ir obligāts uzdevums pašvaldībām, taču, ja tas ir privātais uzņēmums, par šādu rīcību var saņemt nodokļu atlaides. Creahm – mākslinieku radīts centrs cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Bāreņu biedrības „Saules bērni” projektu koordinatores Andras Eitvides emocionālo stāstījumu par Beļģijas brauciena laikā pieredzēto, viesojoties nevalstiskajā organizācijā Creahm, caurvij atziņas par to, kā arī pašu organizācijas Latvijā spētu mainīt sociāli neaizsargātāko iedzīvotāju ikdienu, ja sekotu beļģu mākslinieku pieredzei. Andra labi pārvalda franču valodu un savulaik, studējot vadības un sociālā darba augstskolā „Attīstība”, jau viesojusies Beļģijas pilsētā Lježā (Liege), kur prakses laikā jau daļēji iepazina Beļģijas nevalstisko sektoru un tāpēc pieredzes apmaiņas brauciena laikā varēja vienlaikus būt gan gids, gan tulks.. Jau studiju laikā Andru ieinteresēja, kā kreatīvā māksla var ietekmēt cilvēkus ar garīgo atpalicību (Dauna sindromu). Arī bāreņu biedrības „Saules bērni” mērķauditorija ir speciālo skolu audzēkņi, kuru vidū ir arī bērni ar garīgās atpalicības problēmām. Pie mums sabiedrībā attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, it īpaši, ja tā ir garīga invaliditāte, ir pavisam citādāka nekā Beļģijā, atzīst Andra. Organizācija Creahm ir mākslinieku veidos centrs. Sākotnējā ideja bija radīt dienas centru pieaugušiem cilvēkiem ar Dauna sindromu ar mērķi, ka viņi pavada savu laiku mākslinieciskās nodarbēs, piemēram, mūzikas, tēlotājmākslas, teātra, cirka studijās. Tikai ar laiku klāt pienāca sociālais aspekts – sociālie darbinieki sāka rūpēties, vai šiem cilvēkiem ir arī pienācīga medicīniskā aprūpe, vai viņiem ir iespēja ieturēt siltas pusdienas.  Patlaban dienas centru subsidē franču komūna, Lježas pilsētas valde un privāts fonds. Creahm klienti ir aptuveni 30 cilvēki, bet lai tiktu uz nodarbībām šai centrā,  izveidojusies pat gaidītāju rinda. Centrs izslavēts ar savu humāno attieksmi, visi pasniedzēji, arī apkalpojošais personāls, šoferi u.c. ir esošie vai bijušie mākslinieki – mūziķi, gleznotāji, keramiķi, aktieri u.c. Visi dienas centra apmeklētāji ir pilngadīgi, viņu tiesības netiek ierobežotas, viņi tiek respektēti. Katru gadu notiek Creahm festivāls, kuros cilvēki ar garīgo atpalicību rāda priekšnesumus, bet skatītāju lomā iejūtas visai prominentā mākslinieku un viņu draugu publika. Interesants ir arī veids, kā šādos festivālos tiek vākti līdzekļi šo cilvēku atbalstam – ir nopērkama ieejas biļete, taču, lai pasākuma laikā varētu nopirkt atspirdzinājumus un uzkodas, jāiegādājas vēl papildu biļetes. Glāze alus, piemēram, maksā divas biļetes. Arī šādā veidā tiek subsidēta šī centra darbība. Ja parāda šādiem cilvēkiem virzienu, kurā attīstīt savas kreatīvās spējas, viņi līdz sirmam vecumam var nodarboties ar kādu no mākslas veidiem, stāsta Bāreņu biedrības „Saules bērni” projektu vadītāja. Šajos dienas centros klientus veido par personībām, un viņi tādi arī jūtas. „Pie mums nereti galvenais ir parādīt, ka šie cilvēki var to pašu, ko mēs. Bet viņam tas nav jāvar parādīt, jo viņš ir citāds. Galvenais uzdevums – cilvēkam ar garīgo invaliditāti ir ļaut izpausties, un pedagogam ir sevi jāpakārto šī cilvēka vajadzībām, nevis otrādi,” uzsver Andra. Viņa atceras, ka reiz skatījusies līdzīga projekta veidoti izrādi, kurā aktieru lomā iejutušies garīgi atpalikušie. Tā bijusi abstrakcionisma izrāde, režisora darbs bija noslīpēts līdz pēdējam sīkumam, taču neviens no aktieriem tā arī nesaprata, ne ko viņš dara, ne kas uz skatuves notiek un kādu ideju ir pasniedzis ar savu līdzdalību. Viņi bija „izdresēti” skatītāju dēļ. Bieži vien mākslinieki ar šādu invalīdu palīdzību cenšas popularizēt sevi, savus sasniegumus, taču Creahm rāda tieši pretējo – viņi šiem cilvēkiem pieiet nevis no savu interešu, bet šo cilvēku interešu puses. Garīgi atpalikušais cilvēks uz skatuves spēlē to, ko viņš grib, viņam tiek parādīti tikai soļi, kustības, taču tālāk jau ir šī cilvēka improvizācijas. Mēs no šīs pieredzes varam pārņemt ideju, kā strādāt līdzīgām nevalstiskām organizācijām Latvijā. Ir jāmaina mūsu attieksme, ir jāpilnveido izglītība darbam ar šādām sabiedrības sociālajām grupām, atzīst Andra. Ne velti Creahm pieredzi brauc pārņemt no Japānas, Spānijas, Austrālijas utt. Šīs nevalstiskās organizācijas pieredzi augstu novērtējuši ne tikai Beļģijā, bet arī ārpus valsts robežām, ir pat nodibinātas Creahm filiāles Briselē, Šveicē un Provansā. Vairāk par šo organizāciju iespējams uzzināt interneta vietnē: http://www.creahm.be/, kā arī Creahm mākslinieku darbus skatīt blogā: http://peinturepeinture.wordpress.com (franču val.). Grāmatas jāsāk iepazīt bērnībā, ar nabadzību jākaro visos vecumos  Interesanta tikšanās izvērtās arī ar organizāciju Centre de literature de jeunesse de la ville de Liege – Bērnu literatūras centru Lježā. Bērnu literatūras speciālists, Lježas universitātes profesors Mišels Defornī (Michel Defourny), kurš arī nodibinājis speciālu bērnu literatūras fondu, uzskata, ka mūsdienās vecākiem nav laika saviem bērniem, taču ar bērnu  jāsāk nodarboties no pirmajām dienām. Tam talkā nāk bērnu grāmatiņas, kuras ir izveidotas bērniem, ne pieaugušiem saprotamā valodā. Profesors uzskata, ka grāmatiņas jāsāk lasīt nevis ar vārdiem, bet ar pirmajām skaņām, ko bērns atpazīst. Tāpēc viņa vadībā izdotas vairākas grāmatas mazuļiem, kur attēlus apraksta dažādas bērnam pazīstamas skaņas (amam, bukš utt.). Beļģijā izdevies panākt, ka pat bērnudārzā audzinātājām, kā arī privāti nolīgtām auklītēm obligāti jālasa bērnam priekšā, savukārt bērnu veselības centros, kur gaida rindā pie ārstiem, fonda brīvprātīgās pārstāves ar šīm grāmatiņām cenšas iepazīstināt gan pašus mazuļus, gan viņu vecākus. Mazuļiem rāda bildītes, demonstrē skaņas. Tā caur skaņām bērns sāk interesēties par literatūru, par valodām, jo Beļģijā dzīvo dažādu nacionalitāšu pārstāvji, kuru bērniem jāmācās saprasties vienā valodā. Profesors arī nevalstiskās organizācijas ietvaros kopš 2010. gada Lježā izveidojis unikālu grāmatu kolekciju, kurā ir ap 35 000 bērnu literatūras paraugu. Bērnu literatūras centrā ir arī ne mazums teorētisku grāmatu, kas kalpo studentiem kā mācību līdzekļi. Beļģijas apmeklējuma laikā Bāreņu biedrībai „Saules bērni” izdevās arī piedalīties kādā visai aktīvā diskusijā, kura tika rīkota nevalstiskās organizācijas L’ASBL Contre Pauvreté atvērto durvju dienā. Organizācijai piederošajās telpās tiek rīkotas dažādas diskusijas, un šai reizē temats bija veltīts nabadzības jautājumiem Beļģijas sabiedrībā un ārpus valsts robežām. Emocijas diskusiju laikā sita augstu vilni, lai gan tas, ko Beļģijā sauc par nabadzības slieksni, diezin vai samērojams ar to, kāds tas ir Latvijā. Pensionāri, vientuļi cilvēki, sievietes ar maziem bērniem un citi, kuriem ir laiks veltīt nedaudz brīvo brīžu sabiedriskajām aktivitātēm, var apmeklēt diskusijas, iesaistīties grupu nodarbībās, piedalīties labdarības tirdziņos un citādā veidā izpausties. Kā jau sākumā minēts, pilsoniskajai sabiedrībai šai valstī ir senas saknes, un katrs saprot, ka valsti veido ne jau kāds cits, kā vien tās iedzīvotāji, pieņemot lēmumus, kas spēj mainīt arī sabiedriskos un politiskos procesus. Bāreņu biedrības "Saules bērni" sagatavotais video. Informācija sagatavota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par informācijas saturu atbild Bāreņu biedrība "Saules bērni".