0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIValsts budžetā izveidojies pārpalikums

Valsts budžetā izveidojies pārpalikums

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Saskaņā ar Valsts kases datiem, janvārī-martā kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 31,8 miljonu latu apmērā, ko noteica 11,7 miljonu latu deficīts valsts konsolidētajā budžetā un 43,5 miljonu latu pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 75,8 miljoniem latu. Vienlaikus Finanšu ministrija informē, ka saskaņā ar 2013. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Saskaņā ar Valsts kases datiem, janvārī-martā kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 31,8 miljonu latu apmērā, ko noteica 11,7 miljonu latu deficīts valsts konsolidētajā budžetā un 43,5 miljonu latu pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 75,8 miljoniem latu. Vienlaikus Finanšu ministrija informē, ka saskaņā ar 2013. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2012. gadā bija 187,2 miljoni lati jeb 1,2% no IKP, kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,9% no IKP. Atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, 2013. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,1% no IKP apmērā. Janvārī-martā kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2012. gada atbilstošo periodu, pieauga par 153,7 miljoniem latu jeb 12,3% un bija 1 402,6 miljoni latu. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums, neieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, sasniedza 64,9 miljonus latu jeb 6,5%, veidojot 1 064,3 miljonus latu. Jāatzīmē, ka pieaugumu pamatā nodrošināja ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem, savukārt patēriņa un citi nodokļi bija tuvu iepriekšējā gada atbilstošā perioda ieņēmumiem. Vērtējot pirmā ceturkšņa nodokļu ieņēmumu izpildi pret plānu, jāsecina, ka kopumā tie bija atbilstoši plānotajam. Martā laba izpilde bija vērojama ieņēmumos no pievienotās vērtības nodokļa, kas pieauga par 17,2 miljoniem latu, salīdzinot ar februāri, jo šī nodokļa atmaksu apjoms bija zemāks nekā iepriekšējā mēnesī. Arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa martā bija lielāki salīdzinājumā ar februāri (par 9 miljoniem latu), taču tas ir saskaņā ar iepriekš plānoto, jo nodoklis par nekustamo īpašumu ir maksājams reizi ceturksnī, bet maksājumu ir iespējams veikt arī pirms noteiktā termiņa. Tāpat ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 87,7 miljoniem latu jeb 76,5% augstāki salīdzinājumā ar pagājušā gada trijiem mēnešiem, jo savlaicīgi tika saņemti maksājumi no Eiropas Komisijas par šā gada janvārī un februārī deklarētajiem izdevumiem ES fondu projektu īstenošanai. No kopējiem ieņēmumiem martā, kas veidoja 127,9 miljonus latu, lielākais saņemtais maksājums 57,8 miljonu latu apmērā bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros. Salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo ceturksni kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos trijos mēnešos pieauga par 78 miljoniem latu jeb 6%, kas bija lēnāks pieaugums nekā izmaiņas ieņēmumos. Kopumā kopbudžeta izdevumi pārskata periodā veidoja 1 370,8 miljonus latu. Uzturēšanas izdevumi pieauga lēnāk nekā kapitālie izdevumi, attiecīgi par 57,8 miljoniem latu jeb 4,7% un par 20,2 miljoniem latu jeb 34,6%. Apskatot atsevišķas izdevumu pozīcijas, jāsecina, ka izdevumi palielinājās gandrīz visās izdevumu pozīcijās, izņemot sociālo palīdzību un starptautisko sadarbību, kur izdevumi bija nedaudz zemāki. Taču lielākais izdevumu palielinājums bija tieši subsīdijām un dotācijām – 27,7 miljonu latu jeb 11,4% apmērā, galvenokārt novirzot uzņēmumiem (izņemot lauksaimniecību) un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu. Pašvaldību konsolidētajā budžetā šā gada janvārī-martā bija pārpalikums 43,5 miljonu latu apmērā. Arī iepriekšējo gadu pirmajos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams pārpalikums, taču šī gada sākumā pašvaldību budžeta izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi, un, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, pārpalikums samazinājās par 21,1 miljonu latu. Vērtējot pašvaldību konsolidētā budžeta lielākās ieņēmumu pozīcijas, var secināt, ka nodokļu ieņēmumi pieauga par 17,3 miljoniem latu jeb 8,5%. Savukārt transfertu apjoms no valsts budžeta bija par 7,5 miljoniem latu jeb 7,4% mazāks, jo pašvaldību budžetā tika saņemts zemāks transfertu apjoms ES fondu projektu īstenošanai. Taču jāatzīmē, ka šādas izmaiņas ir atbilstošas šogad plānotajam. Attiecībā uz pašvaldību izdevumiem situācija bija līdzīga kopbudžetā novērotajam – izdevumi pieauga gandrīz visās izdevumu pozīcijās, izņemot sociālo palīdzību.