0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILIKUMDOŠANAValsts budžeta 2022. gada jaunais portfelis aizceļojis uz Saeimu

Valsts budžeta 2022. gada jaunais portfelis aizceļojis uz Saeimu

Sagatavots pēc Finanšu ministrijas informācijas

Foto: Finanšu ministrija, 2021.

Finanšu ministrs Jānis Reirs 14. oktobrī Saeimā iesniedza Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto simbolisko “budžeta portfeli”, lai jau tradicionāli nodotu 2022. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimā. Ministrs budžeta portfeli nesa jau sesto reizi.

Atgādinām, ka 12. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

Budžeta portfeļa nešanu no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Turpinot  tradīciju, šogad finanšu ministrs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kura autors ir tēlnieks Ivars Drulle. Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē” 2013. gada Saeimas sēdē atgādināja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, “ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties”.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardu, savukārt izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.

Valdība ir vienojusies par 2022. gada valsts budžeta prioritātēm, paredzot papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā veselības, izglītības, kultūras, iekšlietu un citu nozaru nozīmīgiem pasākumiem. Tostarp 385,8 miljoni eiro ir paredzēti valdības un nozaru prioritātēm, 270 miljoni eiro nozīmīgām investīcijām, kā arī 41 miljons eiro Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

2022. gadā tiks būtiski palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Tā kā izmaiņas IIN tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai, kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022. gadā par 3,1%, salīdzinot ar 2021. gadu. IIN ir galvenais pašvaldību ieņēmums un finanšu resurss, tāpēc ir piedāvāts arī 2022. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Finanšu ministrija, 2021.

Finanšu ministrs Jānis Reirs 14. oktobrī Saeimā iesniedza Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto simbolisko "budžeta portfeli", lai jau tradicionāli nodotu 2022. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimā. Ministrs budžeta portfeli nesa jau sesto reizi.

Atgādinām, ka 12. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam".

Budžeta portfeļa nešanu no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Turpinot  tradīciju, šogad finanšu ministrs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kura autors ir tēlnieks Ivars Drulle. Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē” 2013. gada Saeimas sēdē atgādināja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, “ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties”.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardu, savukārt izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.

Valdība ir vienojusies par 2022. gada valsts budžeta prioritātēm, paredzot papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā veselības, izglītības, kultūras, iekšlietu un citu nozaru nozīmīgiem pasākumiem. Tostarp 385,8 miljoni eiro ir paredzēti valdības un nozaru prioritātēm, 270 miljoni eiro nozīmīgām investīcijām, kā arī 41 miljons eiro Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

2022. gadā tiks būtiski palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Tā kā izmaiņas IIN tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai, kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022. gadā par 3,1%, salīdzinot ar 2021. gadu. IIN ir galvenais pašvaldību ieņēmums un finanšu resurss, tāpēc ir piedāvāts arī 2022. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā.