Darba strīdu likuma 2.pants nosaka, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. Savukārt no Darba likuma 2., 28. un 39.panta izriet, ka tikai darba līgums ir darba tiesisko attiecību rašanās pamats.

Ģimenes ārstu darbību, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, regulē normatīvie akti un līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir publisko tiesību līgums starp ģimenes ārstu un Nacionālo veselības dienestu. Neatkarīgi no ģimenes ārsta darbības juridiskās formas (pašnodarbināta persona, komercsabiedrība, darba ņēmējs), minētais līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenodibina ģimenes ārstam darba tiesiskās attiecības. Taču ģimenes ārstu iebildumi un streika iemesli tieši izriet no līguma par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nosacījumiem un nav saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kurās ģimenes ārsts varētu būt kā darba ņēmējs vai darba devējs. VDI uzskata, ka domstarpības starp Veselības ministriju un Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju nav darba tiesiskais strīds, un uz to nav attiecināmas Darba strīdu likuma normas, jo starp iesaistītajām pusēm iztrūkst darba tiesisko attiecību elementa. Ņemot vērā, ka streiks ir konkrēta darba strīda, proti, kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, uz konkrēto situāciju nav attiecināms arī Streiku likums.