0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSValsts drošumspēja - attīstības stūrakmens
BIZNESS

Valsts drošumspēja – attīstības stūrakmens

Sniedzam Jums iespēju iepazīties ar Biznesa  augstskolas Turība uzņēmējdarbības vadības doktorantu - Ivetas Strēles , Ērika Lingebērziņa un  Kaspara Fogelmaņa, sagatavoto materiālu par valsts drošumspēju. Iveta Strēle             Ēriks Lingebērziņš             Kaspars Fogelmanis             Drošumspējas veidošanai sabiedrībā ir trīs galvenie uzdevumi – noteikt atbildīgo dažādu situāciju risināšanā, nodrošināt biznesa plānošanu un plāna esamību, ko darīt ārkārtas situācijās. Topošā Nacionālā attīstības plāna (NAP)  2014.-2020.gadam izstrāde ir izraisījusi diskusiju par vairākiem attīstības plānā ietvertajiem punktiem un formulējumiem. Starp diskutablajiem uzstādījumiem noteikti minama arī viena no dokumenta vadmotīva…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts drošumspējaSniedzam Jums iespēju iepazīties ar Biznesa  augstskolas Turība uzņēmējdarbības vadības doktorantu - Ivetas Strēles , Ērika Lingebērziņa un  Kaspara Fogelmaņa, sagatavoto materiālu par valsts drošumspēju. Iveta StrēleIveta Strēle             Ēriks LingebērziņšĒriks Lingebērziņš             Kaspars FogelmanisKaspars Fogelmanis             Drošumspējas veidošanai sabiedrībā ir trīs galvenie uzdevumi – noteikt atbildīgo dažādu situāciju risināšanā, nodrošināt biznesa plānošanu un plāna esamību, ko darīt ārkārtas situācijās. Topošā Nacionālā attīstības plāna (NAP)  2014.-2020.gadam izstrāde ir izraisījusi diskusiju par vairākiem attīstības plānā ietvertajiem punktiem un formulējumiem. Starp diskutablajiem uzstādījumiem noteikti minama arī viena no dokumenta vadmotīva „ekonomiskais izrāviens” prioritātēm – „cilvēka drošumspēja”. Termins ir maz diskutēts sabiedriskajā telpā, un, kā ir atzinuši valodnieki, tā jēga nav skaidra. Vārds „drošumspēja” ir latviskojums angļu valodas vārdam ‘resilience’, kurš gan ir visnotaļ plaši apspriests dažādos kontekstos starptautiskajā sabiedrībā. Un mums jāatzīst, ka tas vistiešākā veidā nosaka, cik veiksmīgi valsts attīstīsies un vai uzplauks. Zinātniski terminu „drošumspēja” var aplūkot divējādi. Vispirms - kā psiholoģisku katra cilvēka personības iezīmi. Psiholoģijā un psihiatrijā drošumspēju izvērtē, pētot, kā cilvēki pārdzīvo dažādas dzīves likstas, neradot sev fiziskas vai garīgas veselības problēmas. Šādas izpētes nepieciešamība parasti rodas, analizējot traumatisku notikumu, dabas katastrofu, vardarbības, kara vai fizisku slimību sekas. Šo seku analīze un drošumspējas lietojums psiholoģijā un psihiatrijā ir cieši saistīts ar sociālajiem procesiem sabiedrībā, un psiholoģijas pētnieki uzsver, ka drošumspējas radīšanai nozīmīga ir agrīnā bērnu augšanas stadija, kurā ir būtiski attīstīt spēju adekvāti rīkoties traumatiskās situācijās. Tomēr sociālās zinātnes ir pievērsušās drošumspējas izpētei, raugoties no politiski ekonomiskā un sociālā aspekta, koncentrējot uzmanību uz sabiedrību, tās sadarbību un līdzāspastāvēšanu starp dažādām valsts un nevalstiskajām organizācijām, kur visiem ir vienots mērķis – ilgtermiņa jautājumu risināšana. Sākotnēji tie ir bijuši jautājumi, kuri skāra dažādas krīzes situācijas, kas ietekmēja sabiedrību, līdzīgi kā personiskās krīzes, tomēr tagad diskusija ir kļuvusi daudz plašāka, ņemot vērā pieaugošo sarežģīto jautājumu klāstu, kādu nākas risināt mūsdienu sabiedrībā dažādu ārējās vides faktoru ietekmē. Stokholmas Universitātes zinātnieki, pētot drošumspēju kā ilgtspējīgas sabiedrības veidošanas vienu no prioritātēm, to ir definējuši kā „sistēmas kapacitāti (piemēram, indivīda, meža, pilsētas vai ekonomikas) tikt galā ar pārmaiņām un turpināt attīstīties; tā ir spēja izmantot šokus un situācijas nevaldāmību (tādu kā, piemēram, finanšu krīze vai notiekot dabas katastrofai), lai rastu pamudinājumu atjaunoties un domāt inovatīvi”, tādējādi norādot, ka termins ir daudzšķautņains un ar atšķirīgām iezīmēm, ja paraugās uz tā lietošanu dažādos kontekstos. Tiek norādīts, ka diskusija par drošumspējas radīšanu ir cieši saistīta ar sistēmas kapacitāti – spēju ilgtermiņā risināt pārmaiņu un attīstības jautājumus. Dažādām sistēmām tā var būt atšķirīga: ekosistēmai, teiksim, mežam, tā ir spēja tikt galā ar vētrām un ugunsgrēku risku, sabiedrībai - kā tikt galā ar politisko nestabilitāti, dabas katastrofām un stiprināt sabiedrības pastāvēšanu ilgtermiņā. Drošumspēja pēc būtības ir cieši saistīta ar ilgtspējīguma sociālekonomisko nepieciešamību, kas pretēji ekoloģiskajai pievēršas tādu jautājumu risināšanai, kuri skar sabiedrības pastāvēšanu un sociāli ekonomisku jautājumi risināšanu ilgtermiņā. Lai arī argumenti par labu ilgtermiņa plānošanai individuāli katram no mums, organizācijas vai valstiskā līmenī ir plaši diskutēti un ir skaidrs, kāda ir ilgtermiņa plānošanas nozīme, drošumspējas radīšana nav viennozīmīgs uzdevums. Tas sevī ietver virkni dažādu uzdevumu. Šo priekšnoteikumu veidošanā būtiska ir dažāda līmeņa institūciju un organizāciju iesaistīšanās – aptverot gan pašu sabiedrību, gan sabiedriskās, gan arī privātās struktūras. Pētot priekšnoteikumus drošumspējas veidošanai sabiedrībā, tiek izvirzīti trīs galvenie uzdevumi – noteikt atbildīgo dažādu situāciju risināšanā, nodrošināt biznesa plānošanu, pieļaujot kritisku situāciju rašanos, un plāna esamību, ko darīt ārkārtas situācijās, ietverot darbu ar kopienām, sadarbību starp privātās infrastruktūras īpašniekiem un pārvaldītājiem, kopīgu (valsts un privāto) gatavošanos krīzes situācijām, līderu skološanu: apmācīt līderus rīcībai dažādās krīzes situācijās – kā iespējami ātri rast risinājumu notikušajam. Vienlaikus drošumspējas īstenošanai ir dažādi šķērsļi. Visupirms tā ir indivīda pretestība: cilvēkiem ir tieksme pretoties, ja tiek minēta jebkādu draudu iespējamība. Šķērslis ir organizāciju pārliecība un racionālisms: organizācijām (valsts, privātajām un nevalstiskajām) ir tendence uzskatīt, ka krīzes, kas notikušas citur, diezin vai notiks „pie mums”. Šķērslis var būt krīzes vadība: lielākajai daļai organizāciju (gan valsts, gan privātajām) nav shēmas krīzes situāciju risināšanai. Drošumspējas īstenošanu var bremzēt gatavošanās izmaksas: ir grūti tērēt naudu kaut kam, kam nav redzams tūlītējs efekts; tāpat var traucēt sociāli ekonomiski ierobežojumi: drošumspēja nevar pastāvēt tur, kur valda apjukums un nekārtība. Pētīdami drošumspējas veidošanas šķēršļus, ASV pētnieki, savukārt, uzsver, ka, lai arī ilgtspējīgums un drošumspēja neapstrīdami ir būtiski un aktuāli diskusiju temati, tomēr visupirms jādomā par veidiem, kā panākt, lai sabiedrība kopumā spēj izprast, kas tā tāda ir. Diskutējot par drošumspēju saistībā ar valsts nacionālās attīstības plāna izstrādi, ir būtiski apzināties, ka vienas valsts drošumspēju nevar aplūkot atrauti no reģiona, kurā valsts atrodas. Tā, piemēram, Dienvidaustrumāzijā, kur drošībspēja tiek aplūkota kā viens no priekšnoteikumiem nacionālai drošībai, tiek runāts gan par valsts, gan reģionālo drošumspēju, kur par to atbildīgā nacionālā valdība veicina vietējo stabilitāti, lai nodrošinātos pret iekšēju un ārēju spriedzi un pārliecinātos, ka spriedzes izturības nodrošināšana veicina arī stabilitāti visā reģionā. Indonēzijas prezidents Suharto savukārt par ‘national resilience’ (valsts drošumspēja) ir nodēvējis nācijas attīstību noteicošo elementu stiprināšanu, tādējādi ‘resilience’ ir uzskatāma par procesu, kas skar politisko, ekonomisko, sociālo, kultūras un militāro jomu. Turklāt būtiski ir ņemt vērā to, ka drošumspēja nav tikai savrups termins, ko lieto, runājot par ilgtspējīguma principa ieviešanu praksē. Drošumspēja ir cieši saistīta gan ar ekonomikas attīstību, gan infrastruktūras attīstību, kas savukārt raida pozitīvu signālu starptautiskajiem tirgiem un rada vēlmi veicināt ekonomisko izaugsmi.  Raksts publicēts laikrakstā Diena 4.aprīlī

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058