Atgādinām, ka 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai.

Trauksmes cēlējs topošā likuma izpratnē ir cilvēks, kurš sabiedrības interesēs ceļ trauksmi par pārkāpumiem savā darba vietā. Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, riskiem sabiedrības veselībai, vides vai būvniecības drošībai. Likumā definētas 15 jomas, par kurām jo īpaši būtu ceļama trauksme.

Būtiski, ka trauksmi var celt par pārkāpumiem, kurus novēro saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. Likumā paredzēta iespēja vispirms šādu informāciju sniegt darba vietā un šim mērķim publiskas personas institūcijas un tās privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu.

Valsts kanceleja no 1. maija būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. 

Lai tiktu veidotas drošas un efektīvas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi Labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei, kā arī trauksmes cēlēja ziņojumu veidlapas, kuras uzņēmumi var izmantot kā paraugus: