0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAValsts kontrole izvērtējusi valsts saimnieciskā gada pārskatu, konstatētas nepilnības VID veiktajā nodokļu uzskaitē

Valsts kontrole izvērtējusi valsts saimnieciskā gada pārskatu, konstatētas nepilnības VID veiktajā nodokļu uzskaitē

Pēc LR Valsts kontroles informācijas

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši likumam noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par valsts 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu (turpmāk - SGP). Lai arī sniegts atzinums ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai. Taču pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi. Jāatgādina, ka SGP vērtē arī ārvalstu investori un reitingu aģentūras, gan nosakot valsts kredītreitingu, gan arī pieņemot lēmumus par investēšanu. Valsts kontrole secinājusi: lai gan ir ieviests uzkrāšanas princips nodokļu uzskaitē, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmo reizi sagatavotais ikgadējais nodokļu pārskats nav pārbaudāms. Ieviešot Valsts kontroles pirms 16 gadiem sniegto ieteikumu uzkrāšanas principa piemērošanai valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī*

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši likumam noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par valsts 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu (turpmāk - SGP). Lai arī sniegts atzinums ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai. Taču pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi. Jāatgādina, ka SGP vērtē arī ārvalstu investori un reitingu aģentūras, gan nosakot valsts kredītreitingu, gan arī pieņemot lēmumus par investēšanu.

Valsts kontrole secinājusi: lai gan ir ieviests uzkrāšanas princips nodokļu uzskaitē, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmo reizi sagatavotais ikgadējais nodokļu pārskats nav pārbaudāms.

Ieviešot Valsts kontroles pirms 16 gadiem sniegto ieteikumu uzkrāšanas principa piemērošanai valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, pirmo reizi 2021. gada SGP iekļauts VID ikgadējais nodokļu pārskats jeb t.s. “nodokļu bilance”.  Tomēr nodevu ieņēmumi, naudas sodi u.c. nenodokļu ieņēmumi joprojām netiek uzrādīti pēc uzkrāšanas principa, t.i., SGP ne saistību, ne prasību sastāvā par tiem netiek uzrādīta informācija. Šādi ieņēmumi veido 2,4% no konsolidētā kopbudžeta kopējiem ieņēmumiem jeb 298 milj. eiro.

Jau 2006. gadā Valsts kontrole sniedza ieteikumu ieviest uzkrāšanas principu valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē.

Uzkrāšanas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi u.c. notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas, nevis tikai tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda.

Tā ieviešana būtiski uzlabotu SGP kvalitāti, sniedzot pilnīgu un patiesu informāciju pārskata lietotājiem. Kopš sākotnēji sniegtā ieteikuma ir pagājuši 16 gadi. Ieviest uzkrāšanas principu VID administrēto valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē Finanšu ministrija (FM) apņēmās tikai 2014.gadā, 2015.gada septembrī tika pieņemts lēmums to ieviest 01.01.2021. Minēto FM apņemšanos 2016.gadā atbalstīja arī Ministru kabinets (MK).

Lai gan VID ikgadējais nodokļu pārskats ir sagatavots, tomēr jau pērn Valsts kontroles konstatētie trūkumi nepieciešamo priekšdarbu veikšanā ir rezultējušies neatbilstošā šī pārskata kvalitātē. Tikai 2021. gada decembra beigās tika uzsākta dokumentu pirmreizējā grāmatošana Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS). MAIS funkcionalitātes nepilnības, uz kurām norādījām pērn, turpinājās arī šogad, un tika konstatētas jaunas nepilnības, kuru novēršanu MAIS izstrādātājs atsevišķos gadījumos kavēja. Sākotnēji (maija sākumā) un atkārtoti (maija vidū) sagatavotais pārskats bija kļūdains, tāpēc kļūdu labošana turpinājās līdz pat augusta vidum, kad precizētais VID pārskats trešo reizi tika iesniegts Valsts kasē. Tomēr, veicot revīzijas procedūras, konstatēts, ka vairākiem posteņiem nav veikta gada slēguma inventarizācija, nav nodrošināta analītiskā uzskaite, tie ir gan nepamatoti samazināti, gan nepamatoti palielināti. Tas liedza Valsts kontrolei iespēju pārliecināties par šī pārskata pareizību.

VID izprot šī pārskata nozīmīgumu un ir apņēmības pilns pēc iespējas ātrāk novērst trūkumus. Noslēdzot revīziju, sniedzām trīs ieteikumus VID ikgadējā nodokļu pārskata kvalitātes pilnveidošanai, kurus VID apņēmās ieviest laikā no nākamā gada aprīļa līdz 2025. gada janvārim,” norādījusi Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un atbalsta pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietojums

Jau otro gadu pēc kārtas Valsts kontrole vērtēja Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un atbalsta pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietojumu. Tika pārbaudīts 1,64 mljrd. eiro izlietojums, kas ir 69% no šim mērķim piešķirtajiem 2,36 mljrd. eiro (jeb 85% no faktiski izlietotajiem 1,92 mljrd. eiro), kopumā secinot, ka tie pieprasīti pamatoti, izlietoti atbilstoši piešķiršanas mērķiem un administrēti saskaņā ar tiesību aktiem.

Par atsevišķos gadījumos konstatētajiem trūkumiem ziņots, noslēdzot finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Savukārt, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, veikta padziļināta situācijas izpēti par atbalsta programmām uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, kuras rezultāti ir publiskoti.

Vienlaikus Covid-19 izdevumu un atbalsta pasākumu pārbaude liek uzdot ar valsts finanšu “noturību” saistītus jautājumus. Līdzīgi kā 2020.gadā arī 2021.gadā vajadzība operatīvi nodrošināt finanšu resursus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi un īstenotu ekonomikas atbalsta pasākumus, radīja gan ievērojamu valsts parāda, gan kopbudžeta deficīta pieaugumu.

Valsts parāds pērn ir palielinājies par 2,8 mljrd. eiro, un 31.12.2021. tā nominālvērtība bija 15,3 mljrd. eiro, kas ir par 819 milj. eiro vairāk nekā sākotnēji likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktais maksimālais valsts parāds gada beigās.

Savukārt kopbudžeta deficīts 2021.gadā sasniedza 1,8 mljrd. eiro jeb 5,6% no IKP (salīdzinājumam – 2019.gadā kopbudžeta deficīts bija 117 milj. eiro jeb 0,4% no IKP).

Valsts kontrole jau vairākkārt ir aicinājusi valdību sekot, lai valsts parāda līmenis nekļūst pārmērīgs un tā uzturēšanai sabiedrība spēj nodrošināt stabilu IKP izaugsmi. Valsts kontroles ieskatā mērķēti atbalsta pasākumi vismazāk aizsargātākajām sabiedrības grupām un pārdomātas investīcijas, kas palīdzētu mazināt ekonomikas recesijas riskus, būs arī nākamā pārskata perioda izaicinājumi augstas inflācijas un nenoteiktības apstākļos, kad grūti prognozēt ģeopolitiskās situācijas un energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz ekonomiku.

Konkurences padomes konstatētā karteļa ietekme

Pērn Konkurences padome (KP) konstatēja 10 būvniecības komercsabiedrību ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā, kuras rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu, t.sk. ES fondu u.c. ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, efektīva, taisnīga un tiesiska izlietošana. Valsts kontrole secināja, ka KP lēmums (30.07.2021.) par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu radīja būtisku ietekmi uz vairākām valsts pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām (un to kapitālsabiedrībām), jo liela daļa no 35 būvniecības objektiem, kas ietekmēti ar šo lēmumu, finansēti no publiskajiem līdzekļiem. Tāpat šie darījumi radīs ietekmi uz SGP finanšu rādītājiem arī nākotnē, jo pasūtītājiem:

  • (1) 18 būvniecības objektiem, kas tiek līdzfinansēti no ES un valsts budžeta programmas par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentiem līdzekļiem, uz 31.12.2021. piemēro 18,4 milj. eiro finanšu korekciju,
  • (2) konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, iespējams, radies 22,3 milj. eiro būvdarbu izmaksu sadārdzinājums u.c. ar pārkāpumu saistītie izdevumi.

“Ņemot vērā, ka MK uzdeva atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot pasākumus konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai un to īstenošana plānota līdz 01.01.2024., Valsts kontrole turpinās sekot līdzi gan to progresam, gan valdības turpmākiem lēmumiem šī riska mazināšanai, kā arī tam, lai informācija tiktu atbilstoši atklāta budžeta iestāžu gada pārskatos,” norāda I.Bādere.

Citi nozīmīgākie konstatējumi un novērstie trūkumi

  • Valsts finansējums Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanai – kopumā 7,69 milj. eiro izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un normatīvajiem aktiem. Tomēr Valsts kontrole vērš uzmanību uz MK noteikumos neskaidri noteiktu termiņu piešķirtās mērķdotācijas izmantošanai teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei un pašvaldību nepamatoti izmantoto uzņēmuma līguma formu gadījumos, kad darbiniekiem būtu izmaksājama piemaksa.
  • Simtgades svinību izdevumi – pabeigts  pirms 5 gadiem solītais apkopojums, kas apstiprina jau iepriekš Valsts kontroles identificēto risku, ka tiks pārsniegts sākotnējā budžetā paredzētais resoru pašfinansējuma apmērs – kopumā pašfinansējums ir izlietots par 13 milj. eiro vairāk, nekā sākotnēji plānots (39 milj. eiro 26 milj. eiro vietā). Kopējie Simtgades izdevumi pēc Valsts kontroles aprēķiniem sasniedza vismaz 67 milj. eiro (sākotnēji plānoto 59 milj. eiro vietā).
  • Būtiskākie novērstie trūkumi: (1) Rīgas valstspilsētas pašvaldība, novēršot jau 2015.gadā Valsts kontroles konstatētos trūkumus, veica transporta būvju un inženierbūvju ārkārtas inventarizāciju, kā rezultātā no uzskaites izslēgti 182 pamatlīdzekļi, bet 15 pamatlīdzekļiem veikta to apvienošana un/vai nosaukuma korekcija; (2) Valsts kase ir nodrošinājusi atbilstošu atvasināto finanšu instrumentu uzskaiti, uz ko vērsām uzmanību 2018.gada SGP revīzijā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: