Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Revīzijā Valsts kontrole atzinusi, ka “Sadales tīkla” pakalpojumu tarifi ir aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātajai metodikai. Tomēr, pārbaudot sadales sistēmas tarifos iekļautās faktiskās izmaksas, secināts, ka tās ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas, efektīvas un produktīvas, un “Sadales tīkla” iekšējos procesus ir iespējams uzlabot. Valsts kontrole īpaši vērš Regulatora uzmanību uz “Sadales tīkla” Darba koplīgumā uzņemto saistību samērīgumu un līguma par speciālās tehnikas nomu ekonomisko izdevīgumu.

Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 milj. eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. Plānošanas process nav izsekojams, nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības. “Sadales tīkla” vadība neuzrauga kapitālieguldījumu plānošanas procesu. Revīzijas laikā “Sadales tīkls” jau uzsācis darbu pie tā uzlabošanas.

Valsts kontrole atzīst, ka uzņēmumā nepieciešams uzlabot atalgojuma un darba izpildes rezultātu sasaisti, jo pašlaik papildu labumi un garantijas nav atkarīgas no darbinieku snieguma. Arī darba attiecību izbeigšanas gadījumos “Sadales tīkls” maksā dāsnus pabalstus un kompensācijas, kas izriet no Darba koplīguma, – atlaišanas pabalsti ir vidēji piecreiz lielāki, nekā to paredz Darba likums. Piemēram, 2017.gadā 39 pirmspensijas vecumā esošiem darbiniekiem izmaksātas kompensācijas 1,57 milj. eiro jeb vidēji 40 381 eiro vienam darbiniekam. Valsts kontrole uzskata, ka šāda pabalstu politika liek apšaubīt “Sadales tīkla” sociālo atbildīgumu pret saviem klientiem.

Valsts kontrole vērš uzmanību uz faktu, ka jaunās tehnikas vienības, ko iegādājas “Sadales tīkls”, uzreiz pēc to iegādes tiek pārdotas AS “Latvenergo”, kas šo tehniku iznomā “Sadales tīklam”. Izmantojot šādu darījumu struktūru, iespējams, tiek veiktas finanšu līdzekļu pārdales starp koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem citu, ar sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu nesaistītu mērķu īstenošanai. Pēc revidentu aplēsēm piecu gadu laikā “Sadales tīkla” negūtā peļņa no šī darījuma ir ap 2 milj. eiro. Revidenti norāda arī uz trūkumiem speciālās tehnikas nomaiņas plānošanā un nepietiekamu speciālās tehnikas noslodzi, tāpēc nevar uzskatīt, ka “Sadales tīkla” pieņemtie investīciju lēmumi ir pietiekami pārdomāti un ekonomiski pamatoti.

Revidenti secinājuši, ka “Sadales tīklā” nav izveidota transportlīdzekļu izmantošanas kontroles sistēma, jo lietotājiem nav jāatskaitās par brauciena maršrutiem un mērķiem, kā arī transportlīdzekļi, kas nodoti darbinieku lietošanā, vairumā gadījumu tiek izmantoti nokļūšanai uz un no darba, nevis darba pienākumu izpildei. Šādi braucieni divu gadu laikā izmaksājuši 1,14 milj. eiro. Revidenti uzskata, ka elektroenerģijas sadales sistēmu pakalpojumu tarifā iekļautās transportlīdzekļu vadības, uzturēšanas un atjaunošanas pakalpojumu izmaksas, kā arī degvielas un remonta izmaksas ir iespējams samazināt.

Apkopojot revīzijā gūtos secinājumus, Valsts kontrole “Sadales tīklam” sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai un aicina ņemt šos ieteikumus vērā, turpinot “Sadales tīklā” uzsākto izmaksu optimizēšanu un efektivitātes uzlabošanu.

Valsts kontroles revīzijas mērķis nebija veikt Regulatora apstiprinātās tarifu noteikšanas metodikas analīzi, jo to jau 2016. gadā veikusi OECD. Tā norādījusi, ka tarifa aprēķinā izmantotā metode neveicina operatoru efektivitāti un produktivitāti, kā arī sniedza rekomendācijas par metodes pārskatīšanu, lai valsts uzņēmumi tiktu motivēti pēc iespējas labāk izmantot savus resursus.

OECD ieteica Regulatoram plašāk izmantot metodi, kas motivētu “Sadales tīklu” pašiem samazināt tarifus, kā rezultātā ieguvēji būtu gan lietotāji, gan efektīvi un produktīvi strādājoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.