Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 4.oktobrī uzsāka darbu pie priekšlikumiem, kas iesniegti Valsts kontroles likuma grozījumu otrajam lasījumam.

Komisijas deputāti atbalstīja vairākus priekšlikumus likuma precizējumiem, tostarp, ka Valsts kontrole (VK) revīzijas veic atbilstoši ne tikai Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, bet arī valsts kontroliera noteiktiem augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītiem un apstiprinātiem starptautiskajiem standartiem augstākajām revīzijas iestādēm.

Komisija kādā no nākamajām komisijas sēdēm plāno vērtēt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus par tiesībām VK veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Saeimā iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere iepriekš deputātiem pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

VK arī akcentējusi, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā. Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu.

Konceptuāli atbalstīts arī ierosinājums noteikt, ka vienlaikus ar informāciju par revīziju VK informē arī par to, kādi dokumenti nepieciešami revīzijas veikšanai. Tas nepieciešams, lai, piemēram, pašvaldības varētu laikus sagatavot nepieciešamo dokumentu kopijas un tādējādi sekmētu revīzijas norisi, deputātiem skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve. Savukārt Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzīmēja, ka ne vienmēr iepriekš ir zināms vajadzīgo dokumentu loks, un komisija vienojās aicināt iesaistītās puses ierosinājumu precizēt uz likumprojekta trešo lasījumu.

Tāpat atbalstīts priekšlikums likumprojektu papildināt ar nosacījumu, ka termiņš paskaidrojumu sniegšanai par revīzijas ziņojuma projektu ir ne mazāk kā 10 dienas. Īsāks termiņš varēs būt, pusēm vienojoties.

Grozījumi arī paredz, ka Valsts kontrolierim reizi gadā būs jāziņo Saeimai par VK darbību.