0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASJURIDISKIE PADOMIValsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Latvijā

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Latvijā

Mg.iur. Inga Bite. Raksts tapis sadarbībā ar ZAB “O.Cers un J.Jurkāns”

Mg.iur. Inga Bite

Gandrīz ikkatrs no mums var tikt iesaistīts kādā juridiska rakstura strīdā, kura risināšanai ir nepieciešamas vismaz minimālas juridiskās zināšanas vai izpratne. Mēs varam negaidīti tikt “ierauti” kādā tiesvedībā, vai paši atrasties situācijā, kurā nepieciešams uzsākt tiesvedību. Tādos gadījumos bez juridiskās palīdzības neiztikt. Tai pat laikā mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka zvērināta advokāta pakalpojumi ir dārgi, līdz ar ko pieejami tikai turīgiem cilvēkiem.

Taču patiesībā tā nav!

Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā[1].

Lai padarītu pieejamus advokātu un juristu pakalpojumus personām, kuras ir trūcīgas vai maznodrošinātas un kuras nevar atļauties algot juristu vai advokātu, Latvijā kopš 2006.gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk – JPA).

Šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar valsts nodrošinātās (bezmaksas) juridiskās palīdzības iespējām Latvijā.

Kā tas izriet no Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma[2]  1.panta, tad likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Jāņem vērā, ka Latvijā valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību tikai fiziskajām personām.

Bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt fiziskās personas, kuras  ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Trūcīgas personas statusu piešķir atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”[3], savukārt maznodrošinātas personas statusa piešķiršanai ienākumu līmeni nosaka pašvaldības un tas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs.

Bezmaksas juridiskā palīdzība tiks nodrošināta arī gadījumos, kad fiziskā persona pēkšņi būs nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz tai nodrošināt savu tiesību aizsardzību (piemēram, pret personu ir vērsta vardarbība un tai nepieciešama pagaidu aizsardzība, ir notikusi stihiska nelaime, persona atrodas krīzes centrā u. c.). Valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību arī personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (pastāvīga uzturēšanās aprūpes centrā, atrašanās brīvības atņemšanas iestādē)[4].

Fiziskās personas bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt civillietās, piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c., noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību), kā arī Satversmes tiesas procesā (šeit gan jāatzīmē, ka Satversmes tiesas procesā valsts juridisko palīdzību nodrošinās tikai gadījumā, ja Satversmes tiesa, pēc personas konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) Satversmes tiesai, būs pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai).

Kopš 2019.gada 1.maija Latvijā ir spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību[5].

Lai sasniegtu Trauksmes celšanas likuma mērķi, trauksmes cēlējs juridisko palīdzību var saņemt neatkarīgi no sava mantiskā stāvokļa.

Visbiežāk sastopamās situācijas, kurās personai varētu būt nepieciešama juridiskā palīdzība varētu būt šādas: pastāv strīds par uzturlīdzekļu samaksas pienākumu, nepieciešams noteikt bērna dzīvesvietu un saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību, strīdi ar mājas apsaimniekotāju saistībā ar apsaimniekošanas pakalpojumiem, persona ir saņēmusi brīdinājumu par parāda piedziņu, darba devējs nav veicis darba algas samaksu, pastāv kopīpašuma lietošanas strīds u.c.

Juridiskās palīdzības sniedzējs novērtēs lietas apstākļus un procesuālo virzību, klātienes juridisko konsultāciju laikā informēs juridiskās palīdzības saņēmēju par tā procesuālajām tiesībām un pienākumiem.

Valsts apmaksā juridiskās konsultācijas un procesuālo dokumentu sagatavošanu (prasības pieteikums, pieteikums un konstitucionālā sūdzība).

Nepieciešamības gadījumā juridiskās palīdzības sniedzējs sniegs juridisko palīdzību arī tiesas sēdē (piedaloties pierādījumu pārbaudē, sniedzot juridiskus apsvērumus par tiem, piedalīsies tiesu debatēs).

Lasītājiem jāņem vērā, ka juridiskā palīdzība netiek sniegta, ja strīds pēc būtības nepastāv, piemēram,  attiecībā uz uzturlīdzekļu saņemšanu administratīvā procesa kārtībā (vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā), laulības šķiršanas un mantojuma lietu vešanā pie zvērinātiem notāriem u.tml.

Būtiski ir ņemt vērā, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība var tikt atteikta un pārtraukta sniegt gadījumos, kad persona neatbilst juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem (personām jāatbilst juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem visā juridiskās palīdzības saņemšanas laikā). Palīdzība netiks nodrošināta, ja tā attieksies uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību, kā arī uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu. JPA lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu pieņems, rūpīgi izvērtējot katru konkrēto situāciju individuāli.

Svarīga ir savlaicīga vēršanās pēc juridiskās palīdzības!

Gadījumos, kad persona nebūs savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību (piemēram,  persona ir vērsusies pēc palīdzības vien dažas dienas pirms noteiktās tiesas sēdes vai nolēmuma pārsūdzības termiņa beigām) vai nesadarbosies ar juridiskās palīdzības sniedzēju (atkārtoti, bez attaisnojošiem iemesliem neieradīsies uz juridiskajām konsultācijām, tiesas sēdēm u. c.), valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība var tikt atteikta.

Latvijā valsts apmaksāto juridisko palīdzību patlaban nodrošina 105 zvērināti advokāti, 10 zvērinātu advokātu palīgi un 30 juristi [6].

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek sniegta visā Latvijā.

Juridiskās palīdzības administrācija statistikas dati par 2019.gadu rāda, ka administrācijā saņemti 1414 pieteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, no kuriem 1081 gadījumos palīdzība ir tikusi piešķirta[7].

Visu informāciju par valsts nodrošināto juridisko palīdzību bez maksas var saņemt zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, pašvaldībā (sociālajā dienestā, bāriņtiesā), kā arī ielūkojoties www.jpa.gov.lv.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Mg.iur. Inga Bite

Gandrīz ikkatrs no mums var tikt iesaistīts kādā juridiska rakstura strīdā, kura risināšanai ir nepieciešamas vismaz minimālas juridiskās zināšanas vai izpratne. Mēs varam negaidīti tikt "ierauti" kādā tiesvedībā, vai paši atrasties situācijā, kurā nepieciešams uzsākt tiesvedību. Tādos gadījumos bez juridiskās palīdzības neiztikt. Tai pat laikā mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka zvērināta advokāta pakalpojumi ir dārgi, līdz ar ko pieejami tikai turīgiem cilvēkiem.

Taču patiesībā tā nav!

Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā[1].

Lai padarītu pieejamus advokātu un juristu pakalpojumus personām, kuras ir trūcīgas vai maznodrošinātas un kuras nevar atļauties algot juristu vai advokātu, Latvijā kopš 2006.gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk - JPA).

Šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar valsts nodrošinātās (bezmaksas) juridiskās palīdzības iespējām Latvijā.

Kā tas izriet no Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma[2]  1.panta, tad likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Jāņem vērā, ka Latvijā valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību tikai fiziskajām personām.

Bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt fiziskās personas, kuras  ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Trūcīgas personas statusu piešķir atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”[3], savukārt maznodrošinātas personas statusa piešķiršanai ienākumu līmeni nosaka pašvaldības un tas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs.

Bezmaksas juridiskā palīdzība tiks nodrošināta arī gadījumos, kad fiziskā persona pēkšņi būs nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz tai nodrošināt savu tiesību aizsardzību (piemēram, pret personu ir vērsta vardarbība un tai nepieciešama pagaidu aizsardzība, ir notikusi stihiska nelaime, persona atrodas krīzes centrā u. c.). Valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību arī personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (pastāvīga uzturēšanās aprūpes centrā, atrašanās brīvības atņemšanas iestādē)[4].

Fiziskās personas bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt civillietās, piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c., noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību), kā arī Satversmes tiesas procesā (šeit gan jāatzīmē, ka Satversmes tiesas procesā valsts juridisko palīdzību nodrošinās tikai gadījumā, ja Satversmes tiesa, pēc personas konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) Satversmes tiesai, būs pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai).

Kopš 2019.gada 1.maija Latvijā ir spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību[5].

Lai sasniegtu Trauksmes celšanas likuma mērķi, trauksmes cēlējs juridisko palīdzību var saņemt neatkarīgi no sava mantiskā stāvokļa.

Visbiežāk sastopamās situācijas, kurās personai varētu būt nepieciešama juridiskā palīdzība varētu būt šādas: pastāv strīds par uzturlīdzekļu samaksas pienākumu, nepieciešams noteikt bērna dzīvesvietu un saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību, strīdi ar mājas apsaimniekotāju saistībā ar apsaimniekošanas pakalpojumiem, persona ir saņēmusi brīdinājumu par parāda piedziņu, darba devējs nav veicis darba algas samaksu, pastāv kopīpašuma lietošanas strīds u.c.

Juridiskās palīdzības sniedzējs novērtēs lietas apstākļus un procesuālo virzību, klātienes juridisko konsultāciju laikā informēs juridiskās palīdzības saņēmēju par tā procesuālajām tiesībām un pienākumiem.

Valsts apmaksā juridiskās konsultācijas un procesuālo dokumentu sagatavošanu (prasības pieteikums, pieteikums un konstitucionālā sūdzība).

Nepieciešamības gadījumā juridiskās palīdzības sniedzējs sniegs juridisko palīdzību arī tiesas sēdē (piedaloties pierādījumu pārbaudē, sniedzot juridiskus apsvērumus par tiem, piedalīsies tiesu debatēs).

Lasītājiem jāņem vērā, ka juridiskā palīdzība netiek sniegta, ja strīds pēc būtības nepastāv, piemēram,  attiecībā uz uzturlīdzekļu saņemšanu administratīvā procesa kārtībā (vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā), laulības šķiršanas un mantojuma lietu vešanā pie zvērinātiem notāriem u.tml.

Būtiski ir ņemt vērā, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība var tikt atteikta un pārtraukta sniegt gadījumos, kad persona neatbilst juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem (personām jāatbilst juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem visā juridiskās palīdzības saņemšanas laikā). Palīdzība netiks nodrošināta, ja tā attieksies uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību, kā arī uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu. JPA lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu pieņems, rūpīgi izvērtējot katru konkrēto situāciju individuāli.

Svarīga ir savlaicīga vēršanās pēc juridiskās palīdzības!

Gadījumos, kad persona nebūs savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību (piemēram,  persona ir vērsusies pēc palīdzības vien dažas dienas pirms noteiktās tiesas sēdes vai nolēmuma pārsūdzības termiņa beigām) vai nesadarbosies ar juridiskās palīdzības sniedzēju (atkārtoti, bez attaisnojošiem iemesliem neieradīsies uz juridiskajām konsultācijām, tiesas sēdēm u. c.), valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība var tikt atteikta.

Latvijā valsts apmaksāto juridisko palīdzību patlaban nodrošina 105 zvērināti advokāti, 10 zvērinātu advokātu palīgi un 30 juristi [6].

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek sniegta visā Latvijā.

Juridiskās palīdzības administrācija statistikas dati par 2019.gadu rāda, ka administrācijā saņemti 1414 pieteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, no kuriem 1081 gadījumos palīdzība ir tikusi piešķirta[7].

Visu informāciju par valsts nodrošināto juridisko palīdzību bez maksas var saņemt zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, pašvaldībā (sociālajā dienestā, bāriņtiesā), kā arī ielūkojoties www.jpa.gov.lv.