0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASValsts prezidents kritizē paša izsludinātos grozījumus Darba likumā, LDDK izsakās atzinīgi

Valsts prezidents kritizē paša izsludinātos grozījumus Darba likumā, LDDK izsakās atzinīgi

Valsts prezidents 17. aprīlī izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas veicina elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu. Par grozījumu būtību vairāk lasiet šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paudusi atzinību par pieņemtajām izmaiņām: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devējiem un darba ņēmējiem un viņu spējām nonākt pie kompromisa, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valsts prezidents 17. aprīlī izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas veicina elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu.

Par grozījumu būtību vairāk lasiet šeit.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paudusi atzinību par pieņemtajām izmaiņām: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devējiem un darba ņēmējiem un viņu spējām nonākt pie kompromisa, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.”

Tiesa gan, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17. aprīlī, izsludinot Saeimas 28.martā pieņemto likumu “Grozījumi Darba likumā”, nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā faktiski kritizē paša izsludināto likumu un aicina Saeimu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto.

“Likuma pieņemšanā Saeimas vairākums nav sniedzis pamatojumu pieņemtajiem lēmumiem un izvērtējumu par regulējuma iespējamo neatbilstību Satversmei. Tas rada šaubas par labas likumdošanas principa un Satversmes tiesas spriedumos formulēto atziņu ievērošanu. Šāda likumdevēja rīcība vājina uzticēšanos parlamentam un valsts varai kopumā, kā arī nestiprina tiesiskumu Latvijā,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.

Lai arī Saeima pēc likuma atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai likumā ir veikusi atsevišķus pilnveidojumus, nav ņemti vērā tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja argumenti un Valsts prezidenta iebildumi par nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem un darba devējiem saistībā ar virsstundu apmaksu.

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs,” jau iepriekš norādījis Valsts prezidents.